5 noteikumi kritiskām diskusijām

5 noteikumi kritiskām diskusijām

Darba vidē vienmēr rodas pārmetumi: novēlots no rīta, pārāk lēns darbs vai norādījumu neievērošana, lai nosauktu tikai dažus tipiskus piemērus no prakses. Darbinieku kritizēšana viņu priekšniekiem nav patīkama, jo jūs varat satraukties un izvēlēties nepareizus vārdus. Pieņemt kritiku skartajiem bieži nav viegli, jo tas var likt viņiem justies aizvainotiem. 

kritikas formas 

“Destruktīvā kritika” liek darbiniekiem apzināties viņu darbības trūkumus un pēc tam atstāj viņus “aukstā”. Par kļūdu parasti tiek ziņots, vēl esot sajūsmā, tiek izteiktas apsūdzības un minētas sankcijas. 

Pretstatā tam ir “konstruktīva kritika”, kur priekšnieks noskaidro kļūdas cēloni un pasaka, kas jādara, lai tā neatkārtotos. Ikviens, kurš kritizē konstruktīvi, ievēro spēles noteikumus un neaizskar darbinieka tik svarīgo pašcieņu. Kritizētie pārdzīvo savas kļūdas atšķirīgi: daži cilvēki kļūdu pat nepamana, citi to izlabo paši vai lūdz kolēģu palīdzību, savukārt citi atzīst pārkāpumu, bet neuztver to pārāk nopietni un tikai gaida un redzēs. Protams, jūs kā darba vadītājs neuzzināt par katru darbinieku kļūdu: aprēķinātais nereģistrēto gadījumu skaits ir aptuveni 30 procenti. 

Svarīgākie noteikumi

Jebkurā gadījumā priekšniekiem ir ieteicams ievērot noteiktus noteikumus, kad runa ir par kritiku. Automobiļu rūpniecība ir apkopojusi piecus svarīgākos noteikumus zemāk: 

1. noteikums: piedalieties sarunā 

Ja kritizētajiem ir iespēja izteikties, viņi aktīvi iesaistās sarunā. Tam ir piemēroti jautājumi: "Kāpēc jūs neieradāties laikā?", "Kāpēc jūs nevarējāt ievērot tikšanos?" Paziņojums, piemēram, "Jums jābrauc ātrāk, tagad iesaistieties!" nav efektīva. Taču meistaram jāgaida arī attaisnojumi vai tas, ka vaina tiks novelta uz citiem cilvēkiem vai apstākļiem. Daži attaisnojumi kalpo attiecīgās personas aizsardzībai. Starp citu: katrai kritiskai diskusijai ir nepieciešams skaidrs faktu izklāsts. 

2. noteikums: nekad nekļūsti personisks

Jebkurā gadījumā kritika var attiekties tikai uz konkrēto kļūdu un darbības deficītu, bet ne uz personu, kas pieļāvusi attiecīgo kļūdu. Tādu frāzi kā “es esmu tevī vīlies” var domāt objektīvi, taču darbiniekiem tā izklausās ļoti personiski, un viņi uzreiz aizstāvēsies. Daži cilvēki pilnībā neapzinās savas kļūdas ietekmi, bet citi ir pat ārkārtīgi apmulsuši. Tāpēc, lai sniegtu konstruktīvu kritiku, ir nepieciešama empātija, ko sauc par "perspektīvas maiņu". 
Dusmās priekšnieks netīšām skaļā balsī saka: "Cilvēks ak, tu šodien esi lēns, tu nekādi neattīsties." Faktiskais novērtējums izklausās citādi: "Bet šis darbs prasīja salīdzinoši ilgu laiku." Sevi ir pierādījusi arī tā sauktā nosacītā tehnika. Ir noteikts priekšnoteikums, pie kura darbu var paveikt ātrāk: “Ja darīsi tā un šitā, tad ies ātrāk.” Darbinieks nejūtas personīgi kritizēts, bet gan, tieši otrādi, konstruktīvi izlabots un dot iespēju darbu paveikt efektīvāk. 

3. noteikums: apsveriet veiktspējas ierobežojumu 

Jauniem vai jaunākiem darbiniekiem, protams, nav tādas pašas rutīnas kā kādam ar pieredzi. Lielāko daļu kļūdu var novērst, veicot rūpīgas instrukcijas un sistemātiskas kontroles. Sadalot darbu, uzmanība jāpievērš arī darbaspēka slodzes ierobežojumiem. Ja esat pārņemts, jūs ne vienmēr darāt visu pareizi. Kritika ir saistīta ar uzdevuma grūtības pakāpi un indivīda sniegumu. Tāpēc katrs gadījums ir jāvērtē individuāli; Salīdzinot sniegumu, priekšnieki nedrīkst balstīt savu sniegumu uz "Mēneša darbinieka" snieguma līmeni - tas nav vidējā darba snieguma etalons. 

4. noteikums: kritizējiet tikai privāti

Kritizēšana citu priekšā liecina par sliktu vadības stilu un kaitē darba atmosfērai. Kritika citu priekšā ir vadības principu pārkāpums. Arī pēc kritikas diskusijas citiem par to lieki nevajadzētu uzzināt. Ja klienti sūdzas par kļūdu darbā, ir pašsaprotami, ka priekšnieki darbiniekus nenosoda. Darbinieku kļūdas tiek apspriestas tikai iekšēji.

5. noteikums: pārrunājiet pozitīvās sekas 

Jāpievērš uzmanība ne tikai trūkumiem, kas rodas no kļūdas, bet arī ieguvumiem, kas rodas, izvairoties no kļūdas. Lielākoties jūs darbiniekiem skaidrojat tikai negatīvās sekas, prezentējat sliktāko scenāriju un uzkrāsojat velnu pie sienas, nevis skaidri parādat pozitīvās sekas. Efektīvāk ir sniegt informāciju par labāko gadījumu: “Ja precīzi izpildīsit norādījumus, ātrāk tiksiet galā”. Kritiskā diskusija ir iespēja tālākai attīstībai un novērš klientu sūdzības. Ja piešķirsi atzinību par īpaši labiem veikumiem, arī darbinieks vēlākā kritikas diskusijā varēs saprast kļūdu. Kritizēt var arī tikai tie, kas prot uzslavēt.