Tas tiešām ir tas, ko mūsu nozare šobrīd dara

Tas tiešām ir tas, ko mūsu nozare šobrīd dara

Pasaules ekonomikas perspektīvas turpina pasliktināties. Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau samazinājušas savas globālās izaugsmes prognozes. Iemesls: Papildus Covid pandēmijai tagad ir papildu krīze saistībā ar karu Ukrainā, kas arī rada spiedienu uz ekonomiku. Bet kā klājas auto tehniķiem? 

Pasaules Banka norāda, ka Ukrainas kara dēļ globālā ekonomika šogad pieaugs gandrīz par vienu procentpunktu mazāk nekā sākotnēji prognozēts. Pasaules Bankas prezidents Deivids Malpass nesen teica, ka tagad ir gaidāms pieaugums par 3,2 procentiem. Pasaules Banka iepriekš pieņēma 4,1 procentu.

SVF vadītāja Kristalīna Georgijeva jau bija izraisījusi kārtējos traucējumus sanāksmē, pirms viņa pazemināja savu prognozi, uzsverot, ka pirmo reizi daudzu gadu laikā inflācija kļuvusi par "skaidrām un aktuālām briesmām daudzām pasaules valstīm". "Tas ir milzīgs neveiksme pasaules ekonomikai," sacīja SVF vadītājs. Pasaules ekonomika jau bija zaudējusi apgriezienus pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Janvārī SVF lēsa, ka globālā izaugsme 2022. gadā būs 4,4 procenti. "Kopš tā laika," saka Georgieva, "perspektīva ir ievērojami pasliktinājusies." Tās galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gurinčas tagad uzsvēra: “Globālās ekonomikas perspektīvas ir piedzīvojušas nopietnu neveiksmi, galvenokārt Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ.” Savā jaunajā prognozē SVF sagaida tikai 3,6 procentu globālo izaugsmi šogad. Tas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk, nekā tika pieņemts janvārī. Eirozonā SVF sagaida, ka izaugsme būs par 1,1 procentpunktu zemāka, proti, 2,8 procenti. 

Sagaidāms, ka Krievijas ekonomika šogad samazināsies par 8,5 procentiem, saskaņā ar SVF prognozi, kas ir par 11,3 procentpunktiem samazinājums salīdzinājumā ar janvāri. Pasaules Banka sagaida vēl dziļāku recesiju. SVF Ukrainai sagaida dramatisku recesiju – tiek prognozēts, ka kara dēļ ekonomika saruks par 35 procentiem. 

Paredzams, ka inflācijas līmenis saglabāsies augsts ilgāk, nekā tika pieņemts iepriekš, galvenokārt kara dēļ. Šogad SVF prognozē inflācijas līmeni rūpnieciski attīstītajās valstīs 5,7% apmērā, t.i., par 1,8 procentpunktiem vairāk, nekā tika pieņemts janvārī. Paredzams, ka jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un jaunattīstības valstīs inflācijas līmenis vidēji būs 8,7 procenti, kas ir pieaugums par 2,8 procentpunktiem.

Tikmēr KMU Research Austria ir publicējis pašreizējos ekonomiskos novērojumus par tirdzniecību un amatniecību, kas veikts Austrijas Tirdzniecības kameras uzdevumā. Automobiļu rūpniecību, protams, īpaši interesē situācija automobiļu tehniķu (tostarp vulkanizatoru) vidū.

Un tas liecina, ka nozare kopumā 2021. gadu izturēja diezgan labi. 47 procenti uzņēmumu ziņoja par pārdošanas apjomu pieaugumu 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu - vidēji par 15,7 procentiem. 30% uzņēmumu pārdošanas apjomi saglabājās iepriekšējā gada līmenī, bet 23% - samazinājums (vidēji par 9,2%).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas nodrošina nozares vidējo nominālo pārdošanas apjomu pieaugumu par 4,0 procentiem. Tādējādi attīstība bija labāka nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinājumam, Austrijas kopējā ekonomiskā izlaide (iekšzemes kopprodukts) nominālā izteiksmē pieauga straujāk – par 6,3 procentiem.

65 procenti uzņēmumu 2021. gadā varēja vai nācās palielināt pārdošanas cenas, salīdzinot ar 2020. gadu, un nevienam uzņēmumam cenas nebija jāsamazina. Vidēji nozarē pārdošanas cenas 2021. gadā pieauga par 3,6 procentiem. Patēriņa cenas kopumā 2021. gadā pieauga par 2,8% (inflācijas līmenis). Ņemot vērā pārdošanas cenu izmaiņas, nozares realizācija apjoma ziņā pieauga par 0,4 procentiem. Salīdzinājumam: reālais iekšzemes kopprodukts bija par 4,5 procentiem lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Tikmēr nozare arī cītīgi investējusi. 2021. gadā investīcijas veica 57 procenti uzņēmumu. Lielākā daļa investīciju bija paplašināšanas investīcijas (44 procenti), 41 procents bija aizstāšanas investīcijas un 15 procenti bija racionalizācijas ieguldījumi.

Vidēji uz vienu darbinieku 2021.gadā investēti ap 4100 eiro, kas ir par 101 procentu vairāk nekā iepriekšējā gadā (2000 eiro), kurā, protams, bija ar krīzi saistīti investīciju kritumi. No kopējām investīcijām 2700 eiro uz vienu darbinieku novirzīti būvniecībā (2020: 900 eiro) un 1400 eiro pārējām (iekārtu) investīcijām (2020: 1100 eiro).

32 procenti uzņēmumu plāno veikt investīcijas 2022. gadā. Un kādi ir lielākie izaicinājumi 2022. gadā? Pašreizējā gadā 66 procentus uzņēmumu uzņēmējdarbībā ietekmē piegādātāju vai piegādes ķēdes problēmas, 59 procentus birokrātija un administrācija, 54 procentus izejvielu un materiālu cenu pieaugums, 49 procentus enerģijas cenu pieaugums, 48 ​​procentus nodokļu un nodevas, 42 procentus kvalificētu darbinieku trūkums, 18 procentus cenu konkurences trūkums un 11 procentu trūkums.

2022.gada pirmajā ceturksnī 11 procenti uzņēmumu biznesa situāciju novērtēja kā “labu” (iepriekšējā gadā: 2%), 55 procenti – kā “sezonālu” (iepriekšējā gadā: 44%) un 34 procenti uzņēmumu kā “sliktu” (iepriekšējā gadā: 54%). Kopumā (uzņēmumu īpatsvars ar labām mīnus sliktām atsauksmēm) uzņēmumu ar sliktu biznesa situāciju skaits pārsniedz uzņēmumus par 23 procentpunktiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, garastāvokļa barometrs ir krities, kā atzīmē SME Research Austria.

24 procenti uzņēmumu ziņoja par pārdošanas apjomu pieaugumu 2022. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada pirmo ceturksni (iepriekšējā gadā: 5%). 48 procenti nereģistrēja izmaiņas (iepriekšējā gadā: 33%), un 28 procenti cieta no pārdošanas apjoma krituma (iepriekšējā gadā: 62%). Kopumā pārsvarā ir uzņēmumi ar pārdošanas apjomu kritumu par 4 procentpunktiem. Tomēr situācija ir labāka nekā iepriekšējā gada salīdzināmajā ceturksnī.

Pārdošanas prognozes 2022. gada otrajam ceturksnim ir nemainīgi piesardzīgas: 21 procents uzņēmumu sagaida, ka pārdošanas apjomi pieaugs salīdzinājumā ar 2021. gada otro ceturksni (iepriekšējā gadā tas bija 38%), 56 procenti sagaida izmaiņas un 23 procenti sagaida kritumu (iepriekšējā gadā: 27%).

Kopumā par 2 procentpunktiem dominē pesimistiskie vērtējumi, bet negatīvā bilance ir zemāka par iepriekšējā gada līmeni (toreiz tā bija 11 procentpunkti).

Laika posmā no 2022.gada aprīļa līdz jūnijam 21 procents uzņēmumu plāno palielināt darbinieku skaitu, 67 procenti vēlas saglabāt darbinieku skaitu vismaz nemainīgu un 12 procenti plāno darbinieku skaitu samazināt. “Vidēji tas nozīmē plānoto darbinieku skaita pieaugumu par 1,3 procentiem,” analizē SME Research Austria.