Riski un pārmaiņu iespējas

Riski un pārmaiņu iespējas

100 interesenti pieņēma ielūgumu uz Oberbank Donau-Forum. Automobiļu klastera vadītājs Florians Danmairs iepazīstināja ar runātājiem. Visas lekcijas bija par to, ar kādām tehnoloģijām var vadīt pāreju uz videi draudzīgu, klimatneitrālu mobilitāti. Anna Grimma no Fraunhofera Sistēmu un inovāciju pētniecības institūta ISI Karlsrūē ar saviem pētījumiem, statistiku un prognozēm parādīja: nav viena risinājuma. "Iekšdedzes dzinēja beigas nav konkurences trūkums Eiropas automobiļu rūpniecībai, bet gan loģiskas sekas jau pieņemtam lēmumam. Fakts ir tāds, ka oriģinālo iekārtu ražotāji savās stratēģijās jau ir apņēmušies izmantot akumulatoru elektrisko piedziņu."

Diskusijā tika uzsvērts sociālais aspekts. Elektromobiļi šobrīd joprojām ir dārgi un sociāli maznodrošinātiem cilvēkiem tos nevar atļauties. Pastāv risks, ka pirms iekšdedzes dzinēja izslēgšanas tiks iegādāts liels skaits benzīna un dīzeļdzinēju transportlīdzekļu, pirms tie vairs nepastāvēs. Anna Grimma ir pārliecināta: "Ar jaunajām tehnoloģijām autoražotāji vienmēr ir iekļuvuši augstākajā klasē, jo izstrādes izmaksas ir jāamortizē. Līdz 2035. gadam autoražotāji piedāvās vairāk mazāku un pieejamu modeļu." Tam piekrita arī AVL List GmbH par ūdeņraža nodaļu atbildīgais Jirgens Rehbergers. Tomēr viņš norāda: "Elektrības patēriņš līdz 2050. gadam gandrīz dubultosies, ja mēs dekarbonizēsim visas nozares. Austrijā mēs nespēsim saražot pietiekami daudz atjaunojamās enerģijas un tāpēc turpināsim būt atkarīgi no importa." Viņa vīzija ir nozarei pāriet uz zaļo ūdeņradi. Tas ir noderīgi arī preču pārvadāšanai kā degviela lidmašīnām, kuģiem un smagajām kravas automašīnām, kas ceļo lielos attālumos. Rechberger privātajā transportā saskata nelielu potenciālu, jo ūdeņraža izmaksas ir pārāk augstas. Izaicinājums ir arī sadales jautājums: "Ūdeņradis mums būs jātransportē pa sauszemi, izmantojot cauruļvadus, tāpat kā dabasgāzi un jēlnaftu."

Francs Vinklers no Grācas Tehnoloģiju universitātes ūdeņraža pētniecības centra HyCentA Research GmbH arī izteica lūgumu par ūdeņradi. Viņš ziņoja par izmēģinājuma projektiem ar ūdeņraža un kurināmā elementu autobusiem Viljahā un Grācā, kas jau tiek izmēģināti. Vinkleram šī ir nākotnes tehnoloģija, kas var apturēt klimata pārmaiņas: "Nav svarīgi, kur mēs izmantojam ūdeņradi, galvenais, lai mēs neradītu CO2!" Viņš arī skaidri norādīja, ka akumulatoru elektriskajiem transportlīdzekļiem visā to dzīves ciklā ir sliktāks CO2 līdzsvars nekā transportlīdzekļiem ar degvielas šūnu piedziņu: "Fraunhofera institūta pētījums arī pierādīja, ka akumulatoru elektriskais transports mums nepalīdzēs klimata aizsardzībā." Vinklera secinājums: "Tas ir kā pirmā palīdzība: vienīgā kļūda, ko varat pieļaut, ir nedarīt neko!" Austrija ir laimīgā situācijā, jo tā var uzglabāt ūdeņradi tukšās dabasgāzes krātuvēs. Austrijas pirmā liela mēroga ūdeņraža krātuve tiks atvērta 27. aprīlī Gampernā, Vēklabrukas rajonā. Šādas liela mēroga uzglabāšanas sistēmas ir nepieciešamas, lai vasarā saražoto atjaunojamo energoresursu pārpalikumu uzglabātu ziemai.

Arī metāliem un minerāliem ir liela nozīme mobilitātē. Lielākā daļa ir kritiskas izejvielas. "Šī izejvielu situācija rada dinamiku akumulatoru attīstībā," sacīja Martins Bērmans no Joanneum Research. Paredzams, ka līdz 2030. gadam visā pasaulē būs 30 miljoni elektromobiļu. Tāpēc Bērmans precizēja, kuras izejvielas kļūst deficītas un kuras varētu segt pieprasījumu: "Pastāvēs īstermiņa niķeļa piegādes risks līdz 2030. gadam. Tāpēc ES ir jāattīsta jauni avoti." Pēdējos gados kalnrūpniecība ir virzīta uz priekšu Dienvidaustrumāzijā, īpaši Indonēzijā. Tomēr transports un elektroenerģijas ražošana no ogļu spēkstacijām palielina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Arī kobalts kļūs deficīts, lai gan mūsdienu akumulatori jau ietaupa kobaltu ražošanā. "Mēs varam saskarties ar lielu problēmu ar litiju īstermiņā," brīdināja Bērmans. Lielākās atradnes ir Čīlē un Austrālijā. Joprojām ir maz informācijas par fosfātu, bet kopumā ir pieejami lielāki daudzumi. "Runājot par grafītu, mēs varam paļauties uz lieliem resursiem, ja nepieciešams, to var ražot arī sintētiski, lai gan tas ir iespējams tikai ar lielu enerģiju," sacīja pētnieks. Svarīga ir arī akumulatoru pārstrāde. "Mēs vēl neesam tur, kur mums vajadzētu būt. Atsevišķas rūpnīcas Eiropā jau risina problēmu. Drīzumā tiks pieņemts grozījums ar fiksētiem pārstrādes daudzumiem ES." Bērmans atzinīgi vērtē pašreizējo diskusiju par e-degvielu: "Tas paplašina klimata aizsardzības tēmu. Tomēr e-degvielu prioritātei ir jābūt nozarēm, kuras nav 100% elektrificējamas.

Noslēgumā Filips Freišlags, HTL Steyr skolotājs, prezentēja projekta darbu kopā ar skolēniem, kas tika veikts kopā ar automobiļu klasteru. Tas bija par "nākamās paaudzes" mobilitātes vajadzībām. 91 procents aptaujāto pieder Z paaudzei, t.i., no 1995. līdz 2009. gadam dzimušie. Lielākā daļa aptaujāto ir vecumā no 15 līdz 19 gadiem, divas trešdaļas dzīvo laukos. Aptaujas rezultāti ir nedaudz pārsteidzoši. Lai gan divas trešdaļas aptaujāto vēlas būt mobili videi draudzīgā un klimatneitrālā veidā, 56 procenti vēlas turpināt braukt ar automašīnu. Lielākā daļa apgalvo, ka vēlas arī turpmāk braukt ar benzīna vai dīzeļdegvielas transportlīdzekļiem. Otrajā un trešajā vietā tālu seko ūdeņraža un akumulatoru elektriskie transportlīdzekļi. Skaidrs vairākums vēlētos izmantot sabiedrisko transportu, ja piedāvājums būtu labāks.