Klimata mērķa sasniegšana ar biodegvielu

Klimata mērķa sasniegšana ar biodegvielu

Termiņš galīgā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) iesniegšanai ES Komisijā beidzas 2024. gada 30. jūnijā. Līdz tam valdībai ir jādefinē pasākumi, kā Austrija vēlas līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas gandrīz uz pusi. Bernhards Vīzingers, ÖAMTC interešu grupas vadītājs: "NEKP arī nosaka saistošus pasākumus turpmākajā desmitgadē. 2024. gada pavasarī tiks pieņemts lēmums par to, vai mobilitāte arī turpmāk būs pieejama ikvienam. Pēc ÖAMTC pasūtījuma veiktais pētījums, ko sagatavojis bioenerģijas pētniecības centrs BEST un ekonomisko pētījumu institūts Economica, parāda reālistisku risinājumu šim izaicinājumam, ko iespējams īstenot pieejamā laikā.

Saskaņā ar pētījumu, gan e-mobilitātes stiprināšana, gan degvielas biogēnā satura palielināšana ir atslēgas, lai sasniegtu klimata mērķus, vienlaikus saglabājot pieejamu mobilitāti. "Ja elektrības kvota turpinās attīstīties pozitīvi, mums 2030. gadā būs tikai nedaudz vairāk jāizmanto biodegviela, lai sasniegtu klimata mērķi, un, to darot, mēs nodrošināsim arī to, lai visi austrieši arī turpmāk būtu mobili un varētu to atļauties," rezumē Vīzingers. "Tāpēc mēs pieprasām: pirmkārt, NEKP ir jāiekļauj biodegvielas pievienošanas palielināšana. Otrkārt, ir jābūt juridiski saistošam mērķa virzienam attiecībā uz pakāpenisku organiskā satura un pievienojamās degvielas veida palielināšanu. Un, treškārt, organiskais saturs ir jāatbrīvo no minerāleļļu nodokļa un CO2 nodokļa."

"Pat ja lielākā daļa jaunreģistrēto transportlīdzekļu 2030. gadā būs elektriski, iekšdedzes dzinēju īpatsvars joprojām dominēs - un tieši šiem iedzīvotājiem ir nepieciešams ekonomiski dzīvotspējīgs un ekoloģiski ilgtspējīgs risinājums," skaidro Christian Helmenstein, Economica rīkotājdirektors. Pētījumā ekonomikas pētniecības institūts pieļauj, ka līdz 2030. gadam Austrijā tiks reģistrēts aptuveni 1,1 miljons elektromobiļu. BEST Biodegvielas nodaļas vadītāja Dina Bacovska skaidro: "Ja biogēno komponentu piejaukums degvielā tiek palielināts no pašreizējiem desmit procentiem benzīnam vai septiņiem procentiem dīzeļdegvielai līdz vienmērīgam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumam no 13,5 miljoniem līdz 1,2 miljoniem ns. Sagaidāms līdz 2030. gadam. Šis samazinājums atbilst mīnusam par 49,6 procentiem – Austrijas klimata mērķis transporta nozarei pat tiktu pārsniegts. Runājot par izejvielu jautājumu, Bacovskis skaidro: "Kopā ar jau esošo piejaukumu kopējais biodegvielas daudzums jāpalielina tikai par septiņiem procentiem, lai sasniegtu iezīmēto pieaugumu līdz 13,5 procentiem." Biodegvielu galvenokārt ražo no tādiem atlikumiem kā lietota cepamā eļļa, koksnes atlikumi vai brūnais šķidrums. Tie nekonkurē ar pārtikas vai barības ražošanu.