Automobiļu detaļu tirdzniecība: apdraudēta konkurence

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am und aktualisiert am

Pašreizējie transportlīdzekļu remontdarbu tirgus salīdzinājumi liecina, ka bez remonta klauzulas var sagaidīt par 13 procentiem augstākas cenas.

Aktuelle Marktvergleiche bei Kfz-Reparatur zeigen: Ohne Reparaturklausel ist mit 13 Prozent höheren Preisen zu rechnen.
Pašreizējie transportlīdzekļu remontdarbu tirgus salīdzinājumi liecina, ka bez remonta klauzulas var sagaidīt par 13 procentiem augstākas cenas.

Automobiļu detaļu tirdzniecība: apdraudēta konkurence

"Remonta klauzula nodrošina lielāku konkurenci transportlīdzekļu daļām. Tāpēc ātra ieviešana un piemērošana ES un Austrijā ir nepieciešama un svarīga," saka Saša Olingere, Neatkarīgo automobiļu detaļu tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Austrijā. No transportlīdzekļu īpašnieku perspektīvas, sen novēlota remonta klauzulas ieviešana un piemērošana Eiropas Dizaina aizsardzības direktīvā būtu nozīmīgs pasākums augstas inflācijas laikā. ES Komisija jau 2020. gadā tirgus pētījumā konstatēja remonta klauzulas pozitīvo ietekmi uz patērētājiem. Attiecīgi tajās dalībvalstīs, kurās nebija likumā noteiktā remonta klauzulas, redzamā transportlīdzekļa nomaiņa un virsbūves daļas, piemēram, priekšējie lukturi, bamperi vai durvis, jau toreiz, t.i., pirms pašreizējā inflācijas viļņa, bija līdz pat 13 procentiem dārgākas. ES Komisija lēsa, ka ietekmēto patērētāju ietaupījumu potenciāls ir līdz 720 miljoniem eiro gadā.

Ražotāji iegulda daudz laika un naudas savu produktu vizuālajā noformējumā. Tāpēc viņiem ir pamatota interese aizsargāt savu izstrādāto dizainparaugu pret atdarināšanu. Tomēr praksē ir pierādīts, ka daudzi transportlīdzekļu ražotāji ir izmantojuši dizaina aizsardzību, lai monopolizētu šādu detaļu ražošanu un tirdzniecību. Kā savā pētījumā konstatējusi ES Komisija, tam ir finansiāli neizdevīgi transportlīdzekļu īpašnieki, jo kā alternatīva nav pieejamas bezmaksas un līdz ar to parasti lētākas rezerves daļas. Taču šī situācija rada arī trūkumus daudziem tūkstošiem remonta nozares uzņēmumu. Lai gan atsevišķas ES valstis jau ir ieviesušas remonta klauzulu, ir citas, kurās tas vēl nav noticis, tostarp Austrija. Tas rada juridisku nenoteiktību un neprognozējamību un līdz ar to arī nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Šis aspekts ir aktuāls arī saistībā ar jauniem tirgus dalībniekiem no trešajām valstīm, kas šobrīd spiežas Eiropā, īpaši e-transportlīdzekļu segmentā.

Pašreizējā situācija nozīmē, ka bezmaksas rezerves daļu laišana tirgū ES valstī, kurā ir spēkā remonta klauzula, var būt pilnīgi likumīga, bet ne ES kaimiņvalstī, jo trūkst remonta klauzulas. Tas apgrūtina Eiropas piegādes ķēžu izveidi. Tajā pašā laikā neatkarīgie transportlīdzekļu detaļu tirgotāji un remontdarbnīcas ir spiesti pirkt rezerves daļas no monopolistiem — ar to saistītām blakusparādībām: augstākas izmaksas padara viņu pakalpojumus mazāk konkurētspējīgus. Tas savukārt var novest pie remonta tūrisma fenomena un pievienotās vērtības migrācijas uz ārzemēm. Tāpēc Saša Olingere pieprasa: "Kopējam iekšējam tirgum ir vajadzīgi kopīgi noteikumi." Tas, ka Briselē šobrīd tiek pārskatīta ES dizainparaugu aizsardzības direktīva, viņam ir laba ziņa. “Remonta klauzula ir jāpiemēro daudz ātrāk, nekā šobrīd ir paredzēts pārskatīšanas priekšlikumā,” sacīja VFT priekšsēdētājs.