Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūs atmet kā vienkāršus skrūvgriežus
Federālās ģildes meistars Romāns Keglovits-Akerers skaidro, ko e-mobilitāte nozīmē transportlīdzekļu tehnoloģiju nozarei.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūs atmet kā vienkāršus skrūvgriežus
Automobiļu rūpniecība: Keglovits-Ackerer kungs, jums ir dziļa izpratne un jūs pastāvīgi sazināties ar daudziem uzņēmumiem. Kā, jūsuprāt, mūsu nozarei veiksies 2022. gadā?
Romāns Keglovits-Akerers:Vide ir izaicinoša. Īsa laika darbs joprojām ir problēma daudzos uzņēmumos, īpaši lielākos. Ikviens, kurš nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību, saskaras arī ar ražotāju piegādes vājajām vietām.
Bet vismaz darbnīcas bija atvērtas pat bloķēšanas laikā...
Jā, tieši tā. Un, salīdzinot ar dažām citām nozarēm, mēs tik un tā nevaram sūdzēties. Bet mēs joprojām jutām pandēmijas sekas. Ikgadējais nobraukums ir samazinājies bloķēšanas un mājas biroju dēļ. Un jauno reģistrāciju kritums jūtams arī darbnīcā. Jo katrai pārdotajai automašīnai ir nepieciešamas aptuveni 1,5 stundas, lai pabeigtu visu sagatavošanas procesu, un tas veicina darbnīcas jaudas izmantošanu. Turklāt ir vērojama tendence, ka mazāki, lētāki transportlīdzekļi pēc avārijas bieži vairs netiek remontēti un tiek klasificēti kā kopējie ekonomiskie zaudējumi.
2021. gada rudenī jūs no Jozefa Hārba pārņēmāt Federālās ģildes transportlīdzekļu tehnoloģiju meistara amatu. Kādi ir jūsu svarīgākie ilgtermiņa mērķi?
Vēlos palīdzēt valsts ģildēm sadarboties vēl ciešāk. Pagātnē jau ir daudz sasniegts, bet mums tas ir jāvirza tālāk. Mums ir jārīkojas pāri robežām, lai spētu pārvarēt nākotnes izaicinājumus.
Kas konkrēti ir darīts vai tiek darīts, lai to panāktu?
Mēs pastāvīgi sazināmies ar valsts ģildēm. Izmantojot strukturālo reformu, izveidojot mūsu kompetenču centrus, mēs varam izfiltrēt svarīgākās tēmas un apvienot visu federālo zemju kompetences. Tas neļauj mums iestigt un liek mums koncentrēties uz to, kas ir svarīgs. Pašlaik mēs optimizējam komunikāciju dalībnieku apkalpošanas zonā. Izmantojot jaunu aplādi un jaunu biļetenu sistēmu, mēs varam ātrāk un tiešāk sniegt informāciju dalībniekiem.
Jūs iepriekš minējāt nākotnes izaicinājumus. Daudzas darbnīcas baidās no pārdošanas apjoma zaudēšanas, pārejot uz e-mobilitāti. Kā jūs vērtējat situāciju?
Protams, ir taisnība, ka tādi klasiski servisa darbi kā eļļas maiņa elektromobiļiem vairs nav nepieciešami. Taču paveras jaunas jomas. Piemēram, ir cilvēki, kuri uzskata, ka elektrisko transportlīdzekļu izolācijas pretestība drošības apsvērumu dēļ ir regulāri jāpārbauda. Tāpat ļoti nepieciešama informācija un padomi par elektromobiļiem. Piemēram, ap tēmu par uzlādes infrastruktūru, akumulatoriem vai subsīdiju tēmu. Tas mums rada papildu darbu un kāpēc gan lai šāds padoms kaut ko nemaksātu? Klientu vidū ir nepieciešama informācija un līdz ar to arī papildu klientu lojalitātes iespēja. Es domāju, ka mums nevajadzētu sūdzēties, bet pieņemt šos izaicinājumus un izmantot jaunās iespējas.
Pēc tam klasiskais skrūvgriezis tiks pakāpeniski izbeigts, un turpmāk prasības būs pavisam citas...
Nu, nevajadzētu aizmirst vienu lietu: tradicionālie auto pie mums būs vēl ilgi. Taču mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūs apzīmē kā vienkāršus skrūvgriežus. Tik un tā mēs sen neesam bijuši tādi. Tas, ko esam iemācījušies pēdējo 20 gadu laikā, ir milzīgi. Mēs vairs neesam tikai skrūvgrieži. Padomājiet par to, kā rīkoties ar modernām palīdzības sistēmām. Arī mūsu nozare ir lieliski apguvusi šīs pārmaiņas. Tas liek man pārliecināties par nākotni.
Vai apmācības un tālākizglītības reformā arī izmaiņas netiek ņemtas vērā?
Tieši tā. Tas ir par mūžizglītības veicināšanu un specializāciju nodrošināšanu, pamatojoties uz stabilu pamatapmācību. Ja paskatās uz norisēm, varu apsolīt vienu: mums noteikti nebūs garlaicīgi! Bet, kā jau teicu, ir jātur acis vaļā, jāatpazīst jaunas iespējas un atbilstoši jāizmanto.