Elektrība, e-degviela vai biodegviela – kurš uzvarēs?

Elektrība, e-degviela vai biodegviela – kurš uzvarēs?

Pašreizējā Austrijas un lielākoties Eiropas politika automašīnu transportā balstās uz akumulatoriem darbināmiem elektriskajiem transportlīdzekļiem un sniedz tam ievērojamu finansiālu atbalstu. Atjaunojamās enerģijas trūkums un augstā efektivitāte tiešās elektroenerģijas ražošanas gadījumā nepārprotami runā par labu šai tehnoloģijai. Bet kādus pasākumus var apsvērt attiecībā uz milzīgo globālo mehānisko transportlīdzekļu skaitu, kas gandrīz pilnībā sastāv no iekšdedzes transportlīdzekļiem un turpinās pieaugt vismaz līdz 2035. gadam? GSV pievērsās šim jautājumam foruma “Transportlīdzekļu piedziņas līdz 2030. gadam — ilgtspējīgi un ietekmīgi” ietvaros. Visi foruma eksperti bija vienisprātis, ka izvirzītos klimata mērķus nevar sasniegt bez efektīviem pasākumiem.

Patriks Haenels, Shell Germany mobilitātes, enerģētikas un rūpniecisko lietojumu testēšanas vadītājs, savā galvenajā uzrunā ziņo: "Mēs Shell pieņemam, ka enerģijas pieprasījums līdz 2060. gadam būs par 60% lielāks nekā šodien." Pēc Haenela teiktā, satiksme rada 25% no globālajām CO2 emisijām, par ko galvenokārt ir atbildīgas vieglās un kravas automašīnas. Ar jaunu e-transportlīdzekļu reģistrāciju vien šo problēmu pārskatāmā nākotnē nevarēs kontrolēt, tāpēc Shell ir izstrādājis produktus esošajam autoparkam, kas jau šodien nodrošina ievērojamu CO2 samazinājumu un var sniegt vēl vērtīgāku ieguldījumu nākotnē. Shell R33 Blue Diesel, kas sastāv no līdz pat 33% atjaunojamo komponentu un jau ir pieejams Vācijā, jau tagad var ietaupīt 22% CO2 emisiju visā trieciena ķēdē. Atlikušie 78% pašlaik tiek kompensēti, izmantojot dabiskus kompensācijas pasākumus, piemēram, mežu atjaunošanu. Shell piedāvā arī līdzīgu produktu ar nosaukumu E33 benzīna transportlīdzekļiem; tas sastāv no 10% bioetanola un 23% bionafta. E20 ieviešana pašlaik ir reālāka, taču E33 varētu būt ievērojami lielāka ietekme, piebilst Haenels.

Akumulatoru elektriskie transportlīdzekļi neapšaubāmi ir labākā izvēle jaunām automašīnām, bet ar nosacījumu, ka ir tieša elektroenerģijas ražošana. Tas ir vienīgais veids, kā šie transportlīdzekļi var sasniegt efektivitāti, kas pārsniedz 60%. Tiklīdz ir nepieciešama starpuzglabāšana, efektivitāte ievērojami samazinās un vairs nav tālu no pašreizējās ūdeņraža piedziņas efektivitātes 25% un e-degvielas 17%. Shell arī iegulda elektromobilitātē un visā pasaulē jau izmanto 90 000 uzlādes punktu, no kuriem līdz 2025. gadam paredzēts izveidot 500 000. "ES tiesību akti pašlaik sadala sistēmu apakšsistēmā (TtW — no tvertnes līdz ritenim). Elektroenerģijas raksturošana kā CO2 nesaturoša, pamatojoties uz to, nav korekta un nepalīdz klimatam," norāda Helmoldera institūta vadītājs. Ilgtspējīgas piedziņas sistēmas Grācas Tehnoloģiju universitātē, un turpina: "Mums likumdošanā būs jāiekļauj atbilstošas prasības krājumu piegādei, pretējā gadījumā uzņēmumi neveiks nepieciešamās investīcijas."

Austrija jau šodien varētu spert pirmo soli pretī zemākām emisijām esošajā flotē, skaidro Norberts Haringers, AGRANA Beteiligungs-AG izpilddirektors. Agranas rūpnīca Pišelsdorfā jau varētu nodrošināt nepieciešamo bioetanola daudzumu E10 ieviešanai Austrijā. Haringers: "Tā vietā, lai eksportētu lieko etanola daudzumu galvenokārt uz Vāciju, mēs varētu panākt CO2 ietaupījumu 200 000 tonnu apmērā gadā, palielinot piejaukumu Austrijā. Mums vajadzētu izmantot šo savienojošo tehnoloģiju, līdz būs iespējama alternatīvo degvielu un piedziņas plaša mēroga izmantošana."