Ar tehnoloģiju optimismu izkļūt no krīzes

Ar tehnoloģiju optimismu izkļūt no krīzes

Transportlīdzekļu tehnoloģijas mainās – daudzējādā ziņā. Elektromobiļu popularitāte pieaug. Tur, kur iekšdedzes dzinējam nav alternatīvas, tiek veikti pētījumi par klimatam draudzīgām degvielām. Tajā pašā laikā digitalizācija ir pilnībā mainījusi nozari: automašīna tagad ir ļoti inteliģents IT produkts ar sensoriem, izpildmehānismiem, datoriem un sarežģītu programmatūru. Un visas šīs norises notiek fāzē, kurā tiek pārstrukturēta arī globālā automobiļu rūpniecība: dīzeļdegvielas skandāli ir satricinājuši uzticību, Ķīna ir masveidā panākusi, Eiropa vairs nevar paļauties uz savu tehnoloģisko vadību. Profesors Uve Grebe ļoti labi pārzina visas šīs tendences. Viņš daudzus gadus ir palīdzējis veidot transportlīdzekļu tehnoloģijas, tostarp General Motors un AVL List, kā arī kopš 2006. gada ir TU Vīnes goda profesors. Tagad viņš ir iecelts par profesoru TU Vīnē, lai vadītu Transportlīdzekļu piedziņas un automobiļu tehnoloģiju institūtu. Vienlaikus viņš ir rīkotājdirektors jaundibinātajā Automotive & Mobility Engineering GmbH (AME), kas ir Vīnes Tehnoloģiju universitātes meitas uzņēmums, kura mērķis ir sniegt inženiertehniskos pakalpojumus kā saskarni starp akadēmisko pētniecību un rūpniecību.

TU Vīnē viņš ne tikai vēlas virzīt uz priekšu tehnoloģisko pētniecību, bet arī nodot vēstījumu jaunajai inženieru paaudzei: Mašīnbūves jomā ir jāpaveic neticami daudz ārkārtīgi aizraujošu uzdevumu, un Eiropas labklājība ir atkarīga ne tikai no tā, vai mums izdosies to paveikt. “Mani priekšgājēji Transportlīdzekļu piedziņas un automobiļu tehnoloģiju institūtam visā pasaulē bija lieliski pozicionējuši,” saka Uve Grebe. "Mēs esam izveidojuši izcilu reputāciju iekšdedzes dzinēju jomā, kā arī alternatīvo piedziņas sistēmu jomā." Ir daudz progresīvu pētījumu jautājumu par elektriskajiem transportlīdzekļiem. Runa nav tikai par pašu elektromotoru, bet arī par spēka elektroniku – katra elektriskā vai hibrīdautomašīnas centrālo daļu, kas regulē enerģijas apmaiņu starp akumulatoru un motoru. "Elektrotransportlīdzekļu galvenais jautājums ir vislabākais iespējamais enerģijas izmantojums," saka Uve Grebe. "Kā jūs projektējat automašīnas elektroniku? Cik lielām jābūt strāvām? Kādus sensorus izmantojat kontrolei? Kā mēs pārvaldām siltuma plūsmas? Vēl ir daudz jāoptimizē, tostarp, lai vēl vairāk palielinātu elektrisko transportlīdzekļu klāstu."

Ūve Grebe elektromobiļiem saskata lielu nākotni privātajā transportā, taču arī iekšdedzes dzinējs viņam nav novecojis modelis. Ir daudzas pielietojuma jomas, kurās iekšdedzes dzinēji joprojām nav alternatīvi, piemēram, lidmašīnās vai lielās celtniecībā vai ražas novākšanas mašīnās. Neskatoties uz to, Grebe ir pārliecināts, ka šajās jomās klimata labā var darīt daudz: "Mūsu pētījumi šeit ir pilnībā atvērti tehnoloģijām. Jūs varat izmantot, piemēram, ūdeņradi, vai nu to tieši sadedzinot, vai arī pārveidojot to degvielas šūnā un izmantojot elektromotora piedziņu. Vai arī varat ražot vairāk e-degvielas." Īpaši fāzē, kurā nākotnes tehnoloģiju attīstība nav līdz galam skaidra, Grebe uzskata, ka pētījumi ir jāveic vienlaikus daudzos virzienos. Vēl viens interesants variants ir hibrīdautomobiļi, kuros ar degvielu darbināmi ģeneratori netiek izmantoti mehāniskai riteņu piedziņai, bet gan vilces strāvas padevei – tā dēvētie diapazona pagarinātāji. “Lielie akumulatori ražošanas laikā ievērojami palielina transportlīdzekļa svaru un arī CO2 izmešus, taču to pilna jauda ir nepieciešama reti,” saka Uve Grebe. "Tāpēc varētu būt interesanti, ja, piemēram, ilgākā atvaļinājuma braucienā būtu tāda degvielas tvertne, kas nodrošina nepieciešamo darbības attālumu. Akumulatoru var padarīt daudz mazāku. Transportlīdzeklis būs ievērojami vieglāks un līdz ar to arī efektīvāks."

Pateicoties savai daudzu gadu pieredzei autobūves nozarē, Uve Grebe ir arī redzējis, kā laika gaitā ir mainījies globālais spēku līdzsvars. "Savās iepriekšējās lomās man bieži bija saskarsme ar Ķīnu," saka Grebe. "Agrāk cilvēki tur ļoti vēlējās iepazīt Eiropas zināšanas. Tagad viņi ir iespaidīgi panākuši to un kļuvuši pašpārliecinātāki." Tāpēc Ūve Grebe iestājas par atgriešanos pie mūsu pašu tehnoloģiskā novatoriskā spēka: "Mēs Eiropā nevaram uzlabot pasauli ar noteikumu un aizliegumu palīdzību. Bet kā mēs varam dot impulsu jaunai inženieru paaudzei, lai radītu risinājumus. Mums atkal ir vajadzīgs lielāks tehniskais optimisms. Tā ir Ķīnā, un nav iemesla, kāpēc arī mums tā nebūtu."