Vairāk siltumnīcefekta gāzu, izmantojot tikai elektrisko”

Vairāk siltumnīcefekta gāzu, izmantojot tikai elektrisko”

Pēc Starptautiskā Vīnes motoru simpozija organizatora Bernharda Geringera domām, nepietiek tikai ar elektrības vai it kā neefektīvas e-degvielas skatīšanos atsevišķi. Līdz 2050. gada Parīzes klimata mērķa sasniegšanai aptuveni 15 miljardi litru fosilā kurināmā, kas pašlaik tiek uzpildīts katru dienu visā pasaulē, būtu jāaizstāj ar klimatneitrālu degvielu, lai sasniegtu politiski noteiktos klimata mērķus. "Lai panāktu patiesu klimata neitralitāti, ir jāapsver visa sistēma, sākot no ilgtspējīgas enerģijas ražošanas līdz transportlīdzekļa ritenim. Vēja turbīna Čīlē ar trīskāršu ūdeņraža ražošanu ievērojami kompensē enerģijas pārveidošanas trūkumu salīdzinājumā ar Centrāleiropu," skaidro Geringers. Atjaunojamās enerģijas ražošanas potenciāls ir īpaši liels tādos reģionos kā Ziemeļāfrika, Tuvie Austrumi, Čīle un Austrālija.

Arī Ford Ķelnes atjaunojamo degvielu tehnoloģiju eksperta Ulriha Krāmera degvielas pētījumi liecina, ka globālo klimata mērķu sasniegšana tiek uzskatīta par nesasniedzamu ar pašreizējo stratēģiju. Kopumā, sākot no nepieciešamās enerģijas un izejvielu ražošanas līdz transportlīdzekļa ražošanai, ekspluatācijai un pārstrādei, “tikai elektrība” līdz 2050. gadam ES radītu par 39 procentiem vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā izmantojot dažādu klimatneitrālu tehnoloģiju kombināciju, kas arī būtu ievērojami lētākas. Krāmers saka, ka izšķirošais faktors ir pārejas ātrums uz klimatneitrāliem transportlīdzekļiem: "Izmantojot tikai akumulatoru un elektrisko pieeju, tas nenotiek pietiekami ātri, vienkārši dažādu tehnisku vājo vietu dēļ, piemēram, lēnas elektrotīkla paplašināšanās vai nepietiekamas kobalta piegādes akumulatoru būvniecībai. Galu galā nozare visā pasaulē sagaida, ka akumulatoru uzglabāšanas prasības palielināsies sešas reizes un 203022."

E-degvielas pamatā ir zaļā elektrība un ūdens. Saskaņā ar Alba Soler, Briseles Concawe atjaunojamās enerģijas eksperta teikto, uz litru e-degvielas ir nepieciešami tikai daži litri ūdens, salīdzinot ar tūkstošiem litru uz litru biodegvielas, kas ražota no graudiem. Iegūto zaļo ūdeņradi var tālāk apstrādāt ar CO2 no rūpnieciskajām izplūdes gāzēm vai no gaisa, lai iegūtu e-metānu vai klimatneitrālu šķidro degvielu, piemēram, e-benzīnu, e-petroleju vai e-dīzeļdegvielu. Tas nozīmē, ka e-degvielu, tāpat kā fosilo degvielu, var lēti transportēt uz Eiropu pa kuģi vai cauruļvadu. Savukārt šķidrā “zaļā” ūdeņraža transportēšana būtu ievērojami dārgāka. Pēc tam, kad ES apstiprināja iespēju izmantot e-degvielu papildus iekšdedzes dzinēju darbības pārtraukšanai no 2035. gada, potenciālo ražotāju interese pieaug. Torstens Herdans, HIF EMEA rīkotājdirektors, uzskatīja, ka mazā e-degvielas demonstrācijas rūpnīca, ko HIF Global kopā ar Porsche uzbūvēja Čīles dienvidos, ir svarīgs šī lēmuma sagatavošanas darbs. Grupa vēlas sākt e-degvielu masveida ražošanu no 2026. gada. Herdans uzskata, ka e-degvielas masveida tirgus ir smagajā transportā, kuģniecībā un gaisa transportā, nevis vieglo automašīnu sektorā. Pasaulē lielākā naftas kompānija Aramco, kas atrodas Saūda Arābijā, jaunā ES lēmuma dēļ plāno Eiropā būvēt nelielu e-degvielas rūpnīcu.