Vai mēs patiešām vēlamies robotu automašīnas?

Vai mēs patiešām vēlamies robotu automašīnas?

Nākotnes automobiļi neatkarīgi no piedziņas veida arvien vairāk tiks automatizēti – vispirms uzņemsies individuālus uzdevumus un braukšanas situācijas un pēc tam varēs braukt neatkarīgi. "No vienas puses, palielinās satiksmes apjoms un līdz ar to sarežģītība, bet, no otras puses, drošība nekādā gadījumā nedrīkst ciest. Automatizētās sistēmas var mūs atbrīvot," saka Öamtc satiksmes psiholoģe Mariona Seidenbergere. Paša autobraucēju kluba testi liecina, ka labi funkcionējošas palīdzības sistēmas var palīdzēt samazināt negadījumu skaitu vai vismaz būtiski samazināt negadījumu smagumu. Taču plašās ieviešanas problēma, papildus tehniskajām iespējām un juridiskiem jautājumiem, ir vadītāju pieņemšana.

Mobilitātes klubs 2022. gada aprīlī veica aptauju, kurā piedalījās 860 dalībnieki, lai fiksētu noskaņojumu. Aptaujātie ieguvumi pašbraucošajās automašīnās saskata galvenokārt cilvēkiem ar invaliditāti (26 procenti), svārstiem un tiem, kas daudz brauc (21 procents), gados vecākiem cilvēkiem (15 procenti) un tiem, kas apdraud citus satiksmes dalībniekus, dzerot un vadot automašīnu vai pārsniedzot ātrumu (15 procenti). Uz jautājumu, cik tālu var vai vajadzētu iet ar automatizētu braukšanu, atbildes ir ievērojamas, salīdzinot ar 2016. gadu: 28 procenti aptaujāto uzskata, ka automašīnai pilnībā jāpārņem visi braukšanas uzdevumi (2016: 17 procenti). 57 procenti dalībnieku apgalvo, ka automašīnai ir jāsniedz vislabākais iespējamais atbalsts, bet galvenā atbildība jāpaliek vadītājam (2016: 63 procenti). Tikai 13 procenti aptaujāto uzskata, ka automašīnai vajadzētu piedāvāt tikai pamata drošības mehānismus (2016: 19 procenti).

63 procenti aptaujāto automatizētās braukšanas galveno priekšrocību saskata palīdzot izvairīties no ceļu satiksmes negadījumiem. Būtu arī ieguvums, ja pašam nebūtu jābrauc garos, vienmuļos maršrutos (46 procenti). 40 procenti to uzskata par priekšrocību, lai dotu iespēju braukt cilvēkiem, kuri paši to nevar izdarīt. 38 procenti aptaujāto ar nepacietību gaida, kad vairs nevajadzēs novietot automašīnu. 37 procenti dalībnieku saskata priekšrocības, ka vairs nav pastāvīgi jāpievērš uzmanība ātruma ierobežojumiem. Vismaz 14 procentiem pašpiedziņas automašīnu priekšrocība būtu iespēja gulēt, atrodoties ceļā. "Zināma vilšanās ir novērojama jautājumā "Vairs nav jārisina stresa situācijas vienam": 2016. gadā salīdzināmā kluba aptaujā 40 procenti to minēja kā automatizētas braukšanas priekšrocību, bet šogad tikai 29 procenti. Tas varētu liecināt, ka tehnoloģijai šobrīd ir nedaudz mazāk uzticības," saka satiksmes psihologs.

Viens jautājums ÖAMTC dalībniekiem bija par to, kādas galvenās bažas viņiem būtu par pašpiedziņas automašīnas iegādi no šodienas perspektīvas. Aptaujāto atruna Nr. 1 ir bailes no automatizēto transportlīdzekļu nepareiziem lēmumiem – tas ievērojami samazinājās no 76 procentiem (2016. gadā) līdz 67 procentiem (2022. gadā). Bažas par elektroniskām kļūdām vai bojājumiem samazinājās no 72 procentiem (2016) līdz 65 procentiem (2022). Ievērojami 56 procenti aptaujāto baidās no hakeru uzbrukumiem vai to, ka transportlīdzekli pārņems kāds cits. Svarīgs punkts šajā kontekstā ir datu drošība. "Sistēmas kļūst arvien inteliģentākas un tīklotākas. Ceļu satiksmes drošības ziņā tas ir apsveicami – taču automašīna nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par datu astoņkāji. Öamtc ir skaidrs, ka tikai transportlīdzekļa īpašnieks var lemt par transportlīdzeklī ģenerēto un, iespējams, saglabāto datu izmantošanu," skaidro Seidenbergere. Papildus jautājumiem par datu suverenitāti mobilitātes kluba uzmanības centrā ir arī aizsardzība pret hakeriem un datu zādzībām.