Automašīnas kā ekonomisks faktors: ko kritiķi bieži aizmirst

Automašīnas kā ekonomisks faktors: ko kritiķi bieži aizmirst

Degvielas cenu kāpums, augstāks NoVA, stingrākas emisiju vērtības, pilsētas maksas modeļi un arvien mazāk stāvvietu. Politikā gandrīz tiek uzskatīts par labu veidu cīnīties pret ļaunajiem gaisa piesārņotājiem, un IAA priekšā vides aizstāvji teatrāli metās dziļajā galā vai nolaižas no tiltiem. Īsāk sakot, automašīna, kādu mēs to pazīstam – un mums tā patīk – ir nonākusi nepatikšanās.

Tas tagad liek lietā arī otru pusi – tās institūcijas, kas pārstāv autovadītāju intereses. ÖAMTC aicina godīgi izstrādāt CO2 nodokli. Transporta līdzekļa izvēle nav morāles, bet pieejamā jautājums: visiem tiem, kas laukos paļaujas uz automašīnām garo pārbraucienu dēļ, piemēram, uz darbu, alternatīvu trūkuma dēļ, nevajadzētu ārstēt ar CO2 nodokli un pacelt pirkstu, viņi uzvedas nepareizi, teikts pašreizējā paziņojumā presei. Klubs aicina paplašināt sabiedriskā transporta infrastruktūru.  

Autovadītāji nodokļos maksā 15 miljardus eiro

Arī biedrība “Mans auto – Individuālās mobilitātes veicināšanas iniciatīva” uzsver, ka automašīnas ir nepieciešamas daudziem, kā arī norāda, ka no tiem ieguvēji ir visi, jo autovadītāji ir vieni no nozīmīgākajiem nodokļu maksātājiem. Pēc asociācijas datiem, nodokļu ietekme no transportlīdzekļu izmantošanas - no PVN un standarta patēriņa nodokļa, pērkot, minerāleļļas un dzinēju apdrošināšanas nodokļiem, autoceļu nodevām - kopā (ieskaitot kravas automašīnas) veido 14,5 miljardus eiro.

Valsts ik gadu no ceļu satiksmes nopelna gandrīz 15 miljardus eiro. "Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik valsts tērē izglītībai kopumā jeb gandrīz tieši trešdaļu no pensijām," saka biedrības "Mein Auto" priekšsēdētājs Burkhards Ernsts.  Ikvienam, kurš vēlas atbrīvoties no automašīnām, arī jāapzinās, ka tas vairs nesegtu ļoti svarīgu sabiedrisko teritoriju finansējumu.

"Tas ir biedējošs pilnīgi nepatiesi izkropļotais priekšstats, ko daži cilvēki zīmē par auto industriju un autovadītājiem. Šī pieaugošā automašīnu dauzīšana ir ne tikai nepareiza, bet arī apdraud simtiem tūkstošu darbavietu un miljardu dolāru nodokļu ieņēmumus," saka Ernsts. Tikai 2021. gada jūlija sākumā Rūpniecības zinātņu institūts (IWI) ARGE Automobile Zulieferindustrie uzdevumā publicēja pētījumu, kas atklāj nozares ietekmi uz darba tirgu un ekonomikas rādītājiem Austrijā.

193 000 darbavietu ir atkarīgas no automašīnām

Un šis pētījums patiesībā atklāja interesantus faktus. Attiecīgi 900 uzņēmumi šajā valstī pilnībā vai daļēji darbojas automobiļu piegādes nozarē un 2019. gadā radīja produkcijas vērtību aptuveni 25,2 miljardu eiro apmērā, kas savukārt izraisīja kopējo ekonomisko efektu aptuveni 42,8 miljardu eiro apmērā. "Katrs automobiļu piegādes nozares radītās pievienotās vērtības eiro ienes vietai divreiz vairāk, un katrs darbs šajā nozarē netieši nodrošina gandrīz divas papildu darbavietas," tā prezentācijā sacīja pētījuma autors Hervigs Šneiders.

Papildus 81 700 tieši nodarbinātajiem automobiļu piegādē, pastāv arī netieša ietekme, tādējādi nozare nodrošina aptuveni 193 000 darbavietu. Pēc Šneidera teiktā, automobiļu piegādes nozare ir "viens no galvenajiem iedvesmas avotiem Austrijai kā rūpnieciskai vietai". Diemžēl, kā norāda Burkhards Ernsts no “Mein Auto” asociācijas, būt pret automašīnām ir gandrīz kļuvis par iedomu. Daži kritiķi strīdēsies ar nepamatotu polemiku un ignorētu svarīgākos faktus.

Nesen veiktā Unique Research aptauja ziņu žurnālam “Profil” skaidri parāda, ka individuālās mobilitātes kritiķi nerunā vairākuma iedzīvotāju vārdā: tajā tika jautāts, kurš varētu iedomāties pilnībā atteikties no sava auto – ar skaidru rezultātu attiecībā uz automašīnām: 41 procents austriešu “nemaz nevar” iedomāties atteikties no savas automašīnas, bet vēl 23 procenti, iespējams, nē. Pat jauniešiem (16-29 gadi) dzīve bez automašīnas nav iedomājama “nemaz” (32 procenti) vai “nemaz” (24 procenti). Un, starp citu, tikai seši procenti saka, ka jau ir atteikušies no automašīnas lietošanas.

Biedrības “Mans auto” priekšsēdētājs tādēļ aicina uz lielāku pārdomāšanu un sadarbību, nevis pastāvīgu karadarbību: “Nedrīkst šķelt savu sabiedrību, bet jātiecas uz līdzāspastāvēšanu, lai ikviens, ceļojot ar auto, velo vai kājām, izturētos viens pret otru ar cieņu un saudzību,” uzsver Ernsts.