Robotu mašīnas – lāsts vai svētība?

Robotu mašīnas – lāsts vai svētība?

"Trešdaļa no visiem negadījumiem mūsdienās notiek uzmanības novēršanas dēļ, bet vai mēs patiešām vēlamies robotu, kas mūs padara par caurspīdīgiem vadītājiem?" Austrijas Medicīniskās mobilitātes kluba (AMKO) prezidents Klaudijs Ratševs rezumē autonomo transportlīdzekļu dilemmu. Viņš baidās, ka uzmanības novēršana pie stūres turpinās palielināties, jo mūsdienu transportlīdzekļos palielinās informācijas un izklaides funkciju skaits. Loģisks solis ir tādu automašīnu izstrāde, kas pārņem braukšanu, kamēr mēs strādājam un patērējam, atrodoties ceļā. Maikls Nikovics, Federālās Klimata aizsardzības un tehnoloģiju ministrijas automatizētās mobilitātes koordinators, savā lekcijā kliedē nepatiesas cerības. "Ir bijusi pārāk liela paļaušanās uz tehnoloģijām, lai atdarinātu vai pat optimizētu cilvēka uzvedību — tagad izrādās, ka cilvēki patiesībā ir labāki vadītāji, nekā sākotnēji tika uzskatīts." Lai gan 90 procenti no visiem negadījumiem notiek cilvēku kļūdu dēļ, autovadītājs ar miesu un asinīm joprojām ir daudz pārāks par jebkuru mašīnu, ja runa ir par transportlīdzekļa vadīšanu jauktā satiksmē, kurā ir vecas un jaunas automašīnas, velosipēdi un gājēji. Pēc Nikovica teiktā, paies vairākas desmitgades, līdz robotu automašīnām būs cilvēkam līdzīgas iespējas.

Savā prezentācijā Manfred Harrer no Asfinag parādīja, kādi pasākumi būtu jāizmanto, lai nodrošinātu automatizētu braukšanu uz automaģistrālēm. Galvenā loma ir infrastruktūrai, kurai ir jāvada transportlīdzekļi ar nepārtrauktu sensoru un radioiekārtu tīklu. Par šķēršļiem uz ceļa laikus jāziņo transportlīdzeklim, lai tas turpmāk varētu patstāvīgi bremzēt vai izvairīties. Oftalmologs Stefans Palkovits lekcijā apsprieda cilvēka redzes ierobežojumus traucējošo vides apstākļu un ar vecumu saistītu acu slimību dēļ. Turklāt redzamības lauks kļūst arvien mazāks, pateicoties arvien plašākiem mūsdienu transportlīdzekļu A, B un C balstiem. Rezultāts: 60 procenti no visiem krustojumiem un pagriezieniem negadījumiem ir saistīti ar ierobežotu redzamības lauku.  

No 2022. gada 6. jūlija jaunajiem transportlīdzekļiem ES jābūt aprīkotiem ar elektroniskajiem palīgiem, kas paredzēti gan autovadītāja, gan visu pārējo satiksmes dalībnieku aizsardzībai no negadījumiem. Funkcijas sīkāk:

• Hochentwickelter Notbremsassistent, der Hindernisse, bewegte Fahrzeuge sowie Fußgänger und Radfahrer erkennen kann
• Intelligenter Geschwindigkeitsassistent
• Alkoholempfindliche Wegfahrsperre
• Warnsystem bei Müdigkeit
• Warnsystem bei nachlassender Konzentration
• Notbremslicht
• Rückfahrassistent
• Ereignisbezogene Datenaufzeichnung