Suche
Mein Konto
Robo-mašīnas mācās no gandrīz garām
ALP.Lab, Austrijas automatizētās braukšanas testēšanas reģions, pirmo reizi krustojumos uzstāda kameru sistēmas, kas spēj noteikt un analizēt gandrīz negadījumus.
Robo-mašīnas mācās no gandrīz garām
Uz objektiem balstītās satiksmes uzraudzības sistēmas pašlaik uzstāda ALP.Lab tehniķi Grācā un citos lauku un pilsētu krustojumos Austrijā. “Mēs uzstādām moderno automašīnu sensorus uz ielu stabiem, lai atklātu gandrīz notikušas avārijas,” skaidro ALP.Lab rīkotājdirektors Gerhards Greiners. Jo īpaši krustojuma zona ir milzīgs izaicinājums autonomo transportlīdzekļu attīstībai. Šeit satiekas automašīnas, kravas automašīnas un gājēji, e-skūteri, e-velosipēdi un skrituļdēļi, kā arī drīzumā pirmās paaudzes daļēji autonomie transportlīdzekļi. ALP.Lab satiksmes novērošanas sistēmas izmanto radaru, lidaru un optiskās kameras, lai anonīmi reģistrētu satiksmes dalībniekus un sadalītu tos kategorijās. Pēc tam datus varēs izmantot arī pašvaldības un satiksmes plānotāji, lai paaugstinātu ceļu satiksmes drošību un attīstītu efektīvus sabiedriskā transporta veidus.
Inteliģenti braukšanas palīgi
Apkopotie dati galvenokārt tiek izmantoti kā apmācības dati autonomās braukšanas sistēmām. Atšķirībā no cilvēku vadīšanas studentiem datorsistēmām ir jāuzglabā un jāapstrādā milzīgs datu apjoms, lai no tām iegūtu jēgpilnas darbības. ALP.Lab tagad var piedāvāt šos datus automobiļu piegādātājiem un transportlīdzekļu ražotājiem, kā arī zinātnisko pētījumu projektiem. "Satiksmes novērošanas dati ir ideāls papildinājums ALP.Lab piedāvātajiem automatizēto braukšanas funkciju reāliem testiem," skaidro Gerhards Greiners, ALP.Lab rīkotājdirektors. Lai pēc iespējas labāk izvairītos no negadījumiem, ir jāizvērtē ne tikai notikušo negadījumu, bet arī tuvu negadījumu dati. Šie tā dēvētie kritiskie satiksmes scenāriji ietver, piemēram, gājējus, kuriem ir grūtības šķērsot ielu pirms zaļās fāzes beigām, vai transportlīdzekļus, kas pēkšņi maina pagrieziena rādiusu, lai izvairītos no riteņbraucēju šķērsošanas. Izmantotie sensori tiek izmantoti 24 stundas diennaktī, 365 dienas gadā, un tāpēc tie var ne tikai ierakstīt lielu skaitu tipisku un bīstamu scenāriju, bet arī korelēt tos ar dažādiem vispārīgiem apstākļiem - piemēram, satiksmes apjomu, laikapstākļiem, laiku vai temperatūru. ALP.Lab rīkotājdirektors Josts Bernašs: "Šāds satiksmes monitorings ir jauna starptautiska teritorija un jau rada lielu interesi ekspertu vidū."