Piegādes ķēdes likums: jauni uzticamības pārbaudes pienākumi uzņēmumiem

Piegādes ķēdes likums: jauni uzticamības pārbaudes pienākumi uzņēmumiem

Tas bija 2013. gada 24. aprīlis Bangladešā. Tāpat kā katru dienu, rūpnīcas ēkā Rana Plaza tūkstošiem cilvēku strādā tekstilizstrādājumu ražošanā tādiem milžiem kā Benetton, Kik un Walmart. Daudz vairāk nekā astoņas stundas dienā par algu, kas ir tieši pietiekama, lai izdzīvotu. Iepriekšējās dienās tika atklāti kritiski strukturālie bojājumi. Vienalga: darbaspēks (pārsvarā sievietes) ir spiests turpināt strādāt. Pēkšņi ēka sabrūk. 1100 cilvēku tiek nogalināti un vēl 2000 ievainoti.

2021. gada 11. jūnijā, vairāk nekā astoņus gadus vēlāk, Vācijas Bundestāgs – ne tikai atbildē uz Rana Plaza – pieņēma likumu par korporatīvo uzticamības pārbaudi piegādes ķēdēs (Supply Chain Due Diligence Act, LkSG), kura mērķis ir novērst šādu katastrofu un necilvēcīga darba atkārtošanos visā pasaulē. Tam ir tālejošas sekas ekonomikā. 

Saskaņā ar likumu, ko bieži sauc tikai par Piegādes ķēdes likumu, Vācijas uzņēmumiem (tiem, kuru galvenā mītne vai pat tikai filiāle atrodas Vācijā), kuros ir vairāk nekā 3000 darbinieku, no 2023. gada 1. janvāra ir pienākums nodrošināt atbilstību noteiktiem standartiem attiecībā uz cilvēktiesībām un vides noteikumiem savās piegādes ķēdēs. No 2024. gada 1. janvāra likumu piemēros no 1000 darbinieku sliekšņa. 

Ko pieprasa Piegādes ķēdes likums

Bet ko tieši regulē likums par uzticamības pārbaudi saistībā ar piegādes ķēdi? Starptautiskie līgumi ANO ietvaros jau prasa ievērot noteiktus minimālos standartus, piemēram, bērnu darba vai verdzības aizliegumu. Tomēr, tā kā tie nedeva vēlamos panākumus, Vācijas federālā valdība bija spiesta rīkoties. Tagad lielākajiem uzņēmumiem ar likumu tas uzliek par pienākumu ne tikai pašiem ievērot šos standartus attiecībā uz cilvēktiesībām un vides noteikumiem, bet arī ietekmēt savus piegādātājus, lai tie arī pildītu savas uzticamības pārbaudes pienākumus. Tas ietver arī vietējo darba likumu ievērošanu.

Tas ir jādara saistībā ar pienācīgu rūpību

Galu galā visā piegādes ķēdē ir jānodrošina atbilstoša aprūpe, līdz ar to arī pilns juridiskais nosaukums: Supply Chain Due Diligence Act. Šī iemesla dēļ uzņēmumiem ir jāsaņem līgumiskas garantijas no piegādātājiem. Jāievieš apmācība un tālākizglītība, kā arī kontroles pasākumi. Ir svarīgi izveidot dokumentācijas, ziņošanas, profilakses un organizatoriskos pasākumus, kā arī neatkarīgu sūdzību procedūru (“ziņošanas palīdzības tālruņa līnijas” veids).

Ja uzņēmums tagad uzzina par pārkāpumiem, tam ir jānosaka preventīvie pasākumi pret vainīgo un jāizveido un jāīsteno novēršanas, izbeigšanas vai samazināšanas koncepcija. Tas dažreiz var būt sarežģīti un dārgi. Tiesību aktu pārkāpums attiecīgajam uzņēmumam var izmaksāt dārgi: var tikt piemērots sods līdz diviem procentiem no uzņēmuma vidējā gada apgrozījuma. Nemaz nerunājot par reputācijas kaitējumu, kas izrietētu no šādiem pārkāpumiem un iespējamām civiltiesiskām prasībām. Turklāt noteikts aizliegums piedalīties publiskajos konkursos.

Pienākumi arī austriešiem 

Jaunais likums — pat ja to ierosināja Vācijas federālā valdība un tur pieņēma Bundestāgs — skar arī uzņēmumus Austrijā. Tiem uzņēmumiem, kas ir piegādātāji skartajiem Vācijas uzņēmumiem un līdz ar to ir ar tiem biznesa attiecības, būs daudz darāmā pašiem – jo šie Vācijas uzņēmumi centīsies nodot savas Piegādes ķēdes likumā noteiktās saistības saviem tiešajiem piegādātājiem, ciktāl tas ietekmēs tālāko piegādes ķēdi. Un šie savukārt saviem piegādātājiem un tā tālāk.

"Vācijā ir aptuveni 600 uzņēmumu ar vairāk nekā 3000 darbiniekiem un vairāk nekā 3000, kas nodarbina vairāk nekā 1000 cilvēku," skaidro Rolands Falders, Emplawyers partneris Minhenē: "Tomēr viņiem atkal ir liels piegādātāju skaits. Tātad risks būt daļai no ietekmētā uzņēmuma piegādes ķēdes ir tik zems, pat ja jūsu pašu klientu skaits nav tik mazs."

Bet kas īsti ir “piegādes ķēde”? Tas ietver visas darbības mājās un ārvalstīs, kas ir nepieciešamas, lai ražotu attiecīgā uzņēmuma produktus un/vai sniegtu pakalpojumus. Tas attiecas uz izejmateriāliem vai produkta sastāvdaļām, pakalpojumiem, kas ir nepieciešami ražošanai, kā arī tiem, kas ir nepieciešami tikai netieši, piemēram, apdrošināšanu, loģistiku vai konsultāciju pakalpojumus (piemēram, nodokļu konsultācijas vai juridiskas konsultācijas). 

Šajā ziņā piegādes ķēde ir vairāk kā apgriezts “piegādes koks” ar daudziem zariem. Un tie vispirms ir jāidentificē. Un tie nepaliek nemainīgi, jo piegādātāji šad un tad mainās.

Piegādātājiem jārīkojas tagad

Kas tagad ir jādara Austrijas piegādātājiem, kas ir daļa no Vācijas uzņēmuma piegādes ķēdes? "Tas zināmā mērā ir atkarīgs no tā, kādus pienākumus jums uzliek jūsu klients. Taču var pieņemt, ka tie būs ļoti apjomīgi pienākumi," saka Dominiks Leiters, Vīnes Weisenheimer Legal jurists un partneris. 

Lai izpildītu savu klientu saistības, ir jāveic process, kurā tiek analizēta viņu pašu piegādes ķēde. Jānosaka iekšējie pienākumi, jāievieš procesi un vadlīnijas un jāveic darbinieku apmācība, lai nodrošinātu kontroli un reaģēšanu uz konstatētajiem atbilstības pārkāpumiem.

Bet kas notiek, ja jūs nevarat novērst šo standartu pārkāpumu, par kuru esat kļuvis zināms, piemēram, tāpēc, ka apakšapakšpiegādātājs Tālajos Austrumos nesadarbojas? Tad jums, iespējams, būs jāpārtrauc piegādes attiecības, pirms Vācijas uzņēmums darīs to pašu ar biznesa attiecībām ar jums. Weisenheimer Legal iesaka uzņēmumiem ātri un aktīvi risināt šo problēmu. Jūs to varētu izmantot mārketingā.

Starp citu, Eiropas piegādes ķēdes direktīva jau tiek izstrādāta ES līmenī. Pēc ekspertu domām, pagaidām nav iespējams aplēst, kad Eiropas Savienība to reāli īstenos, taču, iespējams, agri vai vēlu tas notiks. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumiem ir vērts rīkoties tagad un risināt Piegādes ķēdes likuma iniciatīvu. Dominiks Leiters tam sniedz papildu argumentus: “Jūs varat uzzināt svarīgas lietas par saviem piegādātājiem bez papildu piepūles un iegūt konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar citiem pakalpojumu sniedzējiem.”

Eiropas līmenī jau tiek izstrādāta piegādes ķēdes direktīva, kas arī prasīs uzņēmumiem Austrijā rūpēties par pamattiesībām un vides standartiem savā piegādes ķēdē. Pagaidām nav zināms, kad šī direktīva būs jāievieš.

Piegādes ķēdes likums: apstiprinājums no Austrijas

Par tādiem likumiem politikā ir izpratne. Neos vides un ekonomikas pārstāvis Džeralds Loakers uz KFZ Wirtschaft jautājumu sacīja: "Pat ja ierobežojumi globālajai ekonomikai vienmēr ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, noteikumi, kas novērš sociālo un vides dempingu, ir apsveicami." Protams, viņš piebilst: "Kamēr šādi noteikumi nav pārmērīgi un liek uzņēmējiem atbildēt par lietām, kas vienkārši ir ārpus viņu ietekmes sfēras."

Protams, šādi noteikumi nedrīkst būt pārmērīgi un likt uzņēmumiem atbildēt par lietām, kas vienkārši ir ārpus to ietekmes sfēras. Šīs briesmas nepastāv jaunā piegādes ķēdes likuma dēļ, jo īpaši tāpēc, ka Vācijas tiesību akti neprasa uzņēmumiem būt veiksmīgiem, bet tikai pielikt saprātīgas pūles. Bet ar uzsvaru. 

Kopsavilkums: 

Ar jauno piegādes ķēdes likumu Vācijas federālā valdība virzās uz priekšu cilvēktiesību interesēs: Bundestāgs nosaka, ka korporācijas ir atbildīgas par korporatīvās uzticamības pārbaudi. Visās to vērtību ķēdēs. Lielākiem uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību un vides standartu ievērošanu visā piegādes ķēdē un iegūt atbilstošu informāciju. Tā kā vispārējās uzticamības pārbaudes pienākumos ietilpst biznesa attiecības ar piegādātājiem, likums ietekmē arī Austrijas uzņēmumus - ja tie ir piegādātāji lieliem Vācijas uzņēmumiem. Speciālisti šiem uzņēmumiem iesaka aktīvi pildīt uzticamības pārbaudes pienākumus un veikt atbilstošus pasākumus – no informācijas un dokumentācijas līdz darbinieku apmācībai un preventīvo pasākumu īstenošanai.