Stūre bija vakar

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am und aktualisiert am

Autonomo transportlīdzekļu attīstība šobrīd gūst lielu progresu; pirmie modeļi jau ir uz koplietošanas ceļiem. Austrijas tehniķi ir ievērojami iesaistīti "robotu automašīnu" izstrādē.

Die Entwicklung autonomer Fahrzeuge macht derzeit große Fortschritte, die ersten Modelle sind bereits auf öffentlichen Straßen unterwegs. Österreichische Techniker sind an der Entwicklung der „Roboterautos“ maßgeblich beteiligt.
Autonomo transportlīdzekļu attīstība šobrīd gūst lielu progresu; pirmie modeļi jau ir uz koplietošanas ceļiem. Austrijas tehniķi ir ievērojami iesaistīti "robotu automašīnu" izstrādē.

Stūre bija vakar

Ikvienam, kurš šogad vasaras atvaļinājumu pavada Zviedrijā, ir liela iespēja sastapties ar “spoku auto”. Taču neuztraucieties: atšķirībā no bēdīgi slavenajiem nepareizā ceļa braucējiem – pārsvarā apmulsušam autovadītājam, kurš izvēlējies nepareizu nobrauktuvi no šosejas – ar elektronisko autopilotu vadītie Volvo ievēro valdošos satiksmes noteikumus pat labāk nekā jebkurš miesas un asinsvada vadītājs. 100 prototipi, kuru pamatā ir Volvo S60, pašlaik atrodas ikdienas satiksmē pa Zviedrijas metropoli Gēteborgu vērienīgā projekta “Drive Me” ietvaros. Tie var patstāvīgi palikt pareizajā joslā, pielāgot ātrumu ātruma ierobežojumiem un iekļauties ritošā satiksmē bez vadītāja iejaukšanās. Gan Gēteborgas pilsētas valdība, gan Zviedrijas transporta iestādes atbalsta šo globāli unikālo pilotprojektu, un 2017. gadā Volvo plāno klientiem piegādāt pirmos autonomos transportlīdzekļus, kuru pamatā ir tā XC90 SUV modelis.

Brauciet un jūtiet

Spoku automobiļi bija arī šī gada Vīnes dzinēju simpozijā karstu diskusiju temats, jo vadītāja darbnespējas atcelšana, izmantojot autopilotu, sniedz lielisku iespēju krasi samazināt gan degvielas patēriņu, gan iekšdedzes dzinēju izplūdes gāzu emisijas. Var izslēgt patēriņa faktorus, piemēram, nekontrolējamu akseleratora nostāšanos vai pārāk vēlu pārslēgšanu uz augšu, kā arī sociāli nevēlamo uzvedību, ko rada kavaliera iedarbināšana, grūstīšanās vai slepus pa ātrgaitas joslu. "Gandrīz visi transportlīdzekļu ražotāji tagad strādā pie autonomas vai vismaz daļēji autonomas braukšanas," skaidro Roberts Fišers, AVL List inženierzinātņu un tehnoloģiju rīkotājdirektors. Grācas testēšanas tehnoloģiju uzņēmums arī ir ļoti iesaistīts izstrādē. AVL “Drive” programmatūra ļauj autoražotājiem izveidot ne tikai tehnisko ietvaru, bet arī pārvietošanās pieredzi spoku automašīnā, pārveidojot pasažieru sajūtas, dzirdi un redzi metrikā. "Galu galā svarīgs attīstības mērķis ir sniegt autonomā transportlīdzekļa pasažieriem patīkamu un drošu sajūtu," saka Roberts Fišers.  

Haips un realitāte

Pirms dažām nedēļām internetā nokļuva attēls ar olu formas divvietīgu automašīnu ar kameru, kas uzstādīts uz jumta. Tehnoloģiju grupa Google prezentēja savu autonoma transportlīdzekļa prototipu, kuram nav ne stūres, ne akseleratora pedāļa, ne bremžu. Vadītājam ir pieejamas tikai trīs pogas vienkāršākajām vadības komandām: palaišana, stāvēšana un avārijas apturēšana. Testa transportlīdzekļa maksimālais ātrums ir ierobežots līdz 40 km/h; rotējošs 360 grādu lāzers uz jumta kopā ar citiem pozīcijas un orientācijas sensoriem nepārtraukti skenē apkārtni. Kristofers Urmsons, Google projektu vadītājs, emuāra ierakstā paziņoja par lauka testu ar 100 pašbraucošām testa automašīnām. Pēc viņa domām, datorvadāmie transportlīdzekļi ir drošāki par cilvēku vadītām automašīnām, jo ​​tiem nav aklo zonu, noguruma vai uzmanības novēršanas problēmu. Pēc Urmsona teiktā, tirgum gatavā pašpiedziņas automašīnas versija, ko Google izstrādā kopā ar nozares partneriem, prasīs vairākus gadus.

Pēteris Seipels: Autonomiski darbnīcā

Jo vieglāka un drošāka kļūst autovadītājiem un pasažieriem, jo ​​dabiski kļūst sarežģītākas tehniskās sistēmas, kas kontrolē transportlīdzekļus ātrākajā maršrutā no A līdz B. Darbnīcām pastāvīgi jāiepazīstas ar jaunām sastāvdaļām, kuras regulāri jāpārbauda, ​​jāapkopj un, ja nepieciešams, jānomaina. Piemēram, Bosch tehnoloģiju grupā aptuveni 5000 inženieru strādā pie drošības un palīdzības sistēmu izstrādes, kas padara iespējamu automatizētu braukšanu. Un piegādātājs TRW šobrīd izstrādā nākamās paaudzes videokameras un radara sensorus, kas spēj droši noteikt gan stacionārus, gan kustīgus šķēršļus un sniegt nepieciešamo informāciju elektroniskajiem palīgiem joslu ieturēšanai, joslu maiņai un distances un ātruma kontrolei. Darbnīcām būs prieks, jo transportlīdzekļa sarežģītības pakāpe palielina ar to saistītās remonta izmaksas. Taču, neņemot vērā visus prātīgos tirgus apsvērumus, deklarētais jaunā transportlīdzekļa autonomijas mērķis ir pilnīgi cienījams: vēlākais līdz 2020. gadam ceļu satiksmes negadījumiem ar ievainotajiem un bojāgājušajiem beidzot vajadzētu būt pagātnei.