Uzlādes tarifi: milzīgas cenu atšķirības
Pašreizējā cenu un tirgus analīzē Vīnes Darba kamera pārbaudīja 28 tarifus no 16 uzlādes staciju operatoriem.

Uzlādes tarifi: milzīgas cenu atšķirības
Pirmā labā ziņa: neskatoties uz elektroenerģijas cenu pieaugumu, elektromobiļu uzlāde joprojām ir ievērojami lētāka nekā dīzeļdegvielas (+25,2%) vai benzīna (+34,8%) uzpilde. Problēma ir tāda, ka tirgus joprojām nav caurskatāms un cenu atšķirības starp atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem ir milzīgas. Lai gan pieprasījums pēc uzlādes jaudas pieaug, piedāvājumi patērētājiem ir grūti salīdzināmi. Vismaz pirmie uzlabojumi ir veikti pēc AK uzstājības. Atbildīgā regulējošā iestāde E-Control ieviesa uzlādes staciju reģistru, kurā tiek rādītas ad hoc cenas. Turklāt subsīdijas tika īpaši paredzētas uzlādes stacijām, kuras var izrakstīt kWh. Neskatoties uz to, joprojām pastāv mulsinoši cenu džungļi. AK tirgus analīzē īpaši izceļas šausminošais tiešo maksājumu, t.i., norēķināšanās ar kredītkarti uzlādes stacijā, pieaugums.
2022. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, mājsaimniecības elektroenerģija ir lētākais uzlādes veids (5,57 EUR), un tāpēc tā ir aptuveni par 47% lētāka nekā uzlāde publiski pieejamās un komerciāli darbināmās uzlādes stacijās. Pieredze rāda, ka, vidēji lietojot elektromobili, 80% uzlādes notiek mājās un 20% publiskās uzlādes stacijās. Šī “reālā” maksa atbilst 6,57 eiro izmaksām un ir aptuveni par 39% lētāka nekā vienkārša uzlāde publiski pieejamās un komerciāli darbināmās uzlādes stacijās. Vidējās izmaksas 100 kilometru braucienam ir 5,93 eiro par līguma tarifu (visizplatītākais cenu noteikšanas modelis), 10,95 eiro (+85%) par vienotas likmes tarifiem un 14,83 eiro (+150%) tiešajiem maksājumiem. Salīdzinot ar 2020.gadu, vidējās cenas koplīgumiem pieauga par +14,5%, vienotajām likmēm par +178,8% un tiešmaksājumiem par +137,4%. Arī cenu atšķirības starp atsevišķiem norēķinu modeļiem ir milzīgas. Atšķirība starp lētāko un dārgāko piedāvājumu ir 10,94 eiro līguma tarifiem, 13,0 eiro vienotas likmes tarifiem un 16,2 eiro tiešo maksājumu tarifiem. Īpaši kritiski no AK viedokļa ir tas, ka nav vienotas norēķinu vienības (kWh), kas padara vienkāršu cenu salīdzināšanu gandrīz neiespējamu. Tāpēc AK aicina ieviest vienotu rēķinu (kWh) par uzlādi publiski pieejamās un komerciāli darbināmās uzlādes stacijās.
BEÖ priekšsēdētājs Andreass Reinhards nespēj saprast pārmetumus, ka e-veikalos patērētājiem valda cenu džungļi. "Jūs varat iegūt detalizētu informāciju par tarifu modeļiem no BEÖ dalībuzņēmumiem, kā arī varat tos salīdzināt to tīmekļa vietnēs." Reinhards apstiprina, ka pašlaik Austrijā nav pienākuma iekasēt rēķinu par elektroenerģiju par publisko uzlādes infrastruktūru. Juridiskais kalibrēšanas regulējums pašlaik to darītu iespējams tikai nelielai daļai no esošās uzlādes infrastruktūras. Tomēr klienti arvien biežāk izsaka vēlmi pārslēgties no “laikā balstītas” uz “enerģijas” rēķiniem, kuru pamatā ir kilovatstundas (kWh). "Daži uzņēmumi jau iekasē maksu, pamatojoties uz kWh, neņemot vērā tiesisko regulējumu. Tas rada konkurences izkropļojumus, īpaši pret tiem, kas rīkojas saskaņā ar likumu," saka Reinhards. Pagājušā gada sākumā BEÖ aicināja likumdevēju pēc iespējas ātrāk pielāgot pamatnosacījumus. "Mūsu priekšlikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu caurskatāmību maksas iekasēšanas tirgū gan patērētājiem, gan operatoriem, lai veicinātu nepieciešamo mobilitātes pāreju un sasniegtu klimata mērķus," sacīja BEÖ priekšsēdētājs Reinhards.