Briesmas darbnīcai?

Briesmas darbnīcai?

Sūdzība ir izplatīta prakse tirgotāju vidū. Taču šobrīd pašmāju autobūves nozarei nav ko apskaust. Samazinājies ne tikai jaunu reģistrāciju skaits (par 3,8 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), bet arī naudas pelnīšanas pēcpārdošanas bizness ir samazinājies par četriem procentiem. Ja uzskatāt, ka daudzi automašīnu izplatītāji gūst peļņu tikai no pēcpārdošanas biznesa un strādā ar pārdošanas atdevi, kas ir mazāka par vienu procentu, tad jums jāsaka: tagad ir pienācis laiks ķerties pie lietas. Jo, ja šis finansiāli nepieciešamais pamats tiek zaudēts vidējiem uzņēmumiem, vietējās darbnīcās lietas ātri aptumšot. Vai tagad ir izsaukta panika vai ir tikai pārspīlēts pesimisms? 

Kas tiek ietekmēts?

Pirmkārt, mēs vēlamies noskaidrot, kuri uzņēmumi, visticamāk, tiks ietekmēti. Federālās autotehniķu ģildes rīkotājdirektors Andreass Vestermeijers zina atbildi: "Šobrīd ļoti veiksmīgi darbojas mazāki uzņēmumi, kuros strādā līdz septiņiem darbiniekiem. Šeit palīdz salīdzinoši augstais pašu kapitāla rādītājs un ģimenes sajūta." Arī lielie uzņēmumi ir stabili novietoti, un tiem nav jākrīt panikā. "Visgrūtākie ir vidējie uzņēmumi, kuros priekšnieks joprojām guļ zem automašīnas un strādā pie lietām," saka Vestermeijers. Problēma: Šādi uzņēmumi jau ir sasnieguši noteiktu lielumu, kas nozīmē atbilstošu administratīvo piepūli. Taču, ja rīkotājdirektors ir aizņemts ar mehāniskiem darbiem un diez vai spēj parūpēties par kopainu, uzņēmumam pastāv risks spirāli lejupvērst. Jo bez pienācīgas uzskaites, stratēģiski svarīgiem lēmumiem īstajā laikā un, iespējams, bargiem pasākumiem (atslēgvārds: izbeigšana), nelielais pluss draud ātri pārvērsties par treknu sarkanu mīnusu. Lietas būtība: jūsu finansiālais spēks. Kamēr mazie uzņēmumi var darboties diezgan neatkarīgi, vidējie uzņēmumi arvien vairāk nonāk saskarē ar bankām, ražotājiem un piegādātājiem. Ja naudas plūsma negaidīti un vairāku nedēļu laikā sabrūk, bankrots kļūst draudīgi tuvu.

Vai sajaukšana ir problēma?

Vai vietējām darbnīcām klājas tik slikti daudzo kļūdu dēļ? Šeit valda liela vienprātība: nē, problēma tam ir pārāk maza mēroga un nesakārtota. Federālās ģildes meistars Frīdrihs Nagls: "Diemžēl nav oficiālu skaitļu par botching. Taču mēs lēšam, ka botching attīstās aptuveni paralēli vispārējai uzņēmējdarbībai." Iemesli tam ir daudzveidīgi, to zina Vīnes Valsts ģildes meistars Verners Fesls: "Boča var būt lētāka, bet automašīnas kļūst arvien sarežģītākas un sarežģītākas. Bez īpaši specializētas, dārgas iekārtas un ar to saistītajām speciālistu zināšanām modernas automašīnas ir gandrīz neiespējami salabot. Tas ierobežo bokas apjomu." Turklāt, kā atzīmē Tiroles štata autotehniķu ģildes meistars Mārtins Gertls, muldēšana zināmā mērā ir arī ļoti reģionāla: "Šeit, ielejās un kalnos, kur dažkārt nekur nav īstas darbnīcas, jā, neizbēgami notiek ķemmēšana. Un ziņot par visiem blēžiem praktiski nav iespējams." Verners Fesls to apstiprina: "Vīnē, protams, arī izjaukšana ir problēma, taču pilsētās tā ir vairāk pamanāma un agrāk vai vēlāk par to tiks ziņots. Tāpēc, manuprāt, izjaukšana koncentrēsies uz perifēriem darījumiem, piemēram, negadījumiem vai vecākiem transportlīdzekļiem." Rezumējot, var teikt: Jā, bočs noteikti neveicina labu darbnīcu biznesu, taču šobrīd tas neapdraud autobūves pastāvēšanu. 

Ražas mainīgi laikapstākļi?

Slikti laikapstākļi ir labvēlīgi biznesam. Bargas ziemas, slapji, sniegoti vai pat apledojuši ceļi biežāk izraisa negadījumus un lokšņu metāla bojājumus nekā gaišas vasaras dienas. Maigas ziemas ir tīra inde pārdošanai, īpaši Austrijā. "Ja pārejas periodi ir tik gari un maigi, tad cilvēki gaida ilgāk, lai nomainītu riepas, un nodara mazāku lokšņu bojājumu, jo ceļi ir brīvi un ar labu saķeri. Visai nozarei trūkst šīs pārdošanas," atzīmē Nagls. Tas pats attiecas uz krusu. Ja tas nenotiks, iespiedumu stūmēji un daudzi virsbūves meistari būs bez darba.
Bet kam autobūves nozarei ir jāsagatavojas, kad runa ir par laikapstākļiem? Klimata fonda rīkotājdirektors Ingmars Hobarts sniedz atbildes, pamatojoties uz Austrijas 2014. gada ziņojumu par klimata pārmaiņām, pie kura strādāja vairāk nekā 240 vietējo klimata pētnieku: "Ekstrēmi laikapstākļi palielinās. Nokrišņu būs vairāk uz ziemeļiem no galvenās Alpu grēdas, savukārt Karintija būs sausāka. Ziemas parasti būs maigākas. Sniega vietā būs augstāka temperatūra." Turklāt Austriju īpaši smagi skārušas klimata pārmaiņas. Globālā temperatūra paaugstinājās par 0,85 grādiem. Tomēr temperatūra visā Austrijā kopš 1880. gada ir paaugstinājusies par veseliem diviem grādiem. Kāpēc tas tā ir? "Tas ir saistīts ar vietējo reljefu: kalni sasilst ātrāk, ja tos nesedz sniegs un ledāji. Taču, tā kā ledāji strauji atkāpjas un sniegs kūst ātrāk, kļūst siltāks nekā vidēji," stāsta Hobarts.

Mazāks nobraukums?

Interesanti ir arī tas, ka visi mūsu kontakti ir identificējuši tendenci uz nedaudz mazāku nobraukumu un ilgāku apstāšanās laiku. Ēriks Papinskis, Federālās ģildes virsbūves meistars: "Klienti brauc ar savām automašīnām ilgāk, dažreiz uzskata to par ieguldījumu un salabo noteiktus bojājumus vai detaļas. Jautājums ir tikai, kad." Un te visi bija vienisprātis: pat nelieli remontdarbi tiek aizkavēti, cik vien iespējams. Martins Gertls nav pārsteigts: "Mašīnai mūsdienās vairs nav tādas nozīmes kā manā jaunībā. Nelieli bojājumi šur tur mūs šodien īsti netraucē. Auto ir pārāk daudz zaudējis no sava pozitīvā tēla. Un: Pat korporatīvie klienti ir kļuvuši ekonomiskāki, kad runa ir par remonta pasūtījumiem." Turklāt, kā uzskata Papinskis, arvien mazāk cilvēku savās privātajās automašīnās veic lielus attālumus, piemēram, brīvdienu braucienos pa Eiropu. Verners Fesls no Vīnes piekrīt un piebilst: "Pat pilsētvidē mums trūkst klientu kilometru. Pateicoties labi attīstītajam sabiedriskā transporta un automašīnu koplietošanas modeļiem, mēs varam līdzināties slēpošanas industrijai: tiklīdz parādījās slēpju noma, slēpju tirdzniecībā bija vērojams kritums."

Pārāk daudz pārmērīgu vides aizsardzības pasākumu autoindustrijā saskata arī Fesls: "Piemēram, gaisa kondicionēšanas serviss. Ir trakas prasības, kas, kā un ar kādu ierīci var mainīt dzesēšanas šķidrumu, taču avārijas gadījumā ātri tiek sabojāts kondicioniera dzesētājs un dzesēšanas šķidrums netraucēti izplūst." Ja paskatās pāri mūsu valsts robežām, varat sev pajautāt, kāpēc vietējos uzņēmumos ir tik liela ažiotāža un kāpēc dažus kilometrus tālāk zemē acīmredzami pil eļļas un citi toksīni. Pārrobežu, Eiropas pasākumi un vadlīnijas izskatās savādāk. Tāpēc Fesls saka: "Daudzas vietējās darbavietas ir atkarīgas no autobūves nozares un arī daudz naudas, kas tiek izmantota vides aizsardzības finansēšanai. Ja tas pazudīs, mēs, visticamāk, vairs nevarēsim atļauties vides aizsardzību."

Vai nav naudas? 

Nauda ir labs atslēgvārds. Vai klientiem remonts ir pārāk dārgs un/vai viņiem trūkst naudas? Nevienā no mūsu jautājumiem nebija tik lielas vienošanās kā šeit: Jā, klientu biržā vienkārši nav naudas.
To veicina nabadzīgā ekonomika: daudzas darbavietas ir nedrošas pesimistisko ekonomikas perspektīvu dēļ. Nelielo ienākumu pieaugumu gandrīz uzreiz apēd aukstā progresēšana, un dzīves dārdzība nepārtraukti pieaug. Ēriks Papinskis saka atklāti: "Naudas vienkārši nepietiek. Cilvēki gaida un netērē. Paskatieties uz stundu likmēm: ap 120 eiro par stundu darbu cehā cilvēkiem vienkārši ir par daudz." Vairāk īsti nav ko piebilst, bet negribam ļaut tēmai beigties ar tik pesimistisku noti. Tāpēc sākām meklēt risinājumus. Taču atbildes nebija īpaši iepriecinošas. "Ja mums būtu skaidrs risinājuma priekšlikums, mēs to nekavējoties īstenotu," saka Martins Gertls. Ēriks Papinskis spēlē vēl vienu komponentu: "Krīze beidzot ir sasniegusi galapatērētāju. Politiķi cenšas palīdzēt, taču tikai ar gadījumiem. Šeit lielāka uzmanība būtu jāpievērš vietējiem MVU, nevis tiem dažiem lielajiem rūpniecības uzņēmumiem, kas mums ir." Jo – un tas var būt arī nedaudz dīvaini – mēs pārāk bieži dzirdam un lasām, ka, piemēram, ekonomikas ministrs nepagurst uzsvērt, ka MVU ir vietējās ekonomikas mugurkauls. Tas ir tikai dīvaini, ka šis visu lietu mugurkauls gandrīz nesaņem nepieciešamo atbalstu.

Viela pārdomām no Ērika Papinska: Varbūt uzņēmumiem atkal jāuzliek lielāka personiskā atbildība un jāizdod mazāk noteikumu, kas daudziem uzņēmumiem nozīmē milzīgu finansiālu slogu. Lai to izdarītu, sakārtojiet administratīvo aparātu un palīdziet tiem, kas reāli ikdienā nodrošina valsts ieņēmumus nesošo patēriņu: darbiniekiem. Ja Mīlera kundzes makā mēneša beigās būs vairāk naudas, viņa var atļauties arī ikgadējo autoservisu.

Aptauja un ekspertu komentāri Sebastian Huchler, GfK

Pagājušajā mēnesī jautājām, kā nozare vērtē jaunu reģistrāciju attīstību 2015. gadam. Pēc skaidra rezultāta ar pārsvarā negatīviem vērtējumiem, saskaņā ar kuriem tikai 21% sagaida augšupeju, tagad vēlējāmies uzzināt, kā dīleri un darbnīcas vērtē tuvāko nākotni darbnīcu biznesā: Darbnīcu biznesā nozare mēdz būt nedaudz optimistiskāka nekā tad, kad tiek gaidīts vismaz 1% jaunu reģistrāciju spārns28. (drīzāk) negatīvs vērtējums nākamajam gadam. “Īsto” pesimistu īpatsvars nav tik liels: tikai 13% ir pārliecināti, ka viss neies uz augšu. Ar 28% optimistu, protams, nevar runāt par rožainu 2015. gada perspektīvu, taču atliek tikai cerēt, ka pēc šī ilgstošā sausā perioda lietas drīzumā atkal sāks uzlaboties. (Aptaujas periods: 2014. gada 17.-24. novembris, respondentu skaits: 342 uzņēmumi)