Eurotax: joprojām ir nepieciešamas braukšanas palīgsistēmas

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am und aktualisiert am

Eurotax Austria analīze liecina, ka vadītāja palīdzības sistēmām vēl ir daudz darāmā, līdz tās kļūs par standarta aprīkojumā.

Eine Analyse von Eurotax Österreich zeigt, dass Fahrassistenzsysteme noch einen langen Weg vor sich haben, bis sie zum Standard in Serienausstattungen werden.
Eurotax Austria analīze liecina, ka vadītāja palīdzības sistēmām vēl ir daudz darāmā, līdz tās kļūs par standarta aprīkojumā.

Eurotax: joprojām ir nepieciešamas braukšanas palīgsistēmas

Braukšanas palīgsistēmas ir paredzētas, lai padarītu braukšanu drošāku un palīdzētu vadītājam sarežģītās situācijās. No 2024. gada saskaņā ar ES spēkā esošajiem noteikumiem visām jaunreģistrētajām automašīnām jābūt aprīkotām ar dažādiem braukšanas palīgiem. Eurotax Austria ir analizējis, cik plaši piecas no šīm augsto tehnoloģiju sistēmām jau ir standarta aprīkojums Austrijā. Izrādās, ja neskaita atpakaļgaitas palīgus, sērijveida ražošanā tikai reizēm nonākuši elektroniskie palīgi.

Eurotax analizēja šādas piecas sistēmas standarta aprīkojuma ziņā: atpakaļgaitas asistenti, inteliģentā ātruma zīmju atpazīšana, avārijas bremzēšanas asistents, aktīvais joslas uzturēšanas palīgs un noguruma uzraudzības asistents. Atpakaļgaitas asistenti, t.i., tādas sistēmas kā atpakaļgaitas kameras vai citi (optiskie vai akustiskie) parkošanās palīgi, jau ir plaši izplatīti: 47% no visiem jauno automašīnu reģistrācijām 2019. gada pirmajā ceturksnī bija aprīkoti ar tiem standarta aprīkojumā. Otrajā vietā no analizētajām sistēmām ir inteliģentā ātruma zīmju atpazīšana un ceļa zīmju atpazīšana ar 16%. Avārijas bremzēšanas palīgsistēma (piemēram, "bremžu asistents", "gājēju avārijas bremzēšanas asistents", "sadursmes brīdinājums") ir gandrīz vienāda ar 15%. Tomēr aktīvā joslu novirzīšanas brīdinājuma sistēma (5%) un noguruma uzraudzības asistenti (3%) 2019. gada pirmajā ceturksnī sērijā nebija tik plaši izplatīti.

47% no visām jaunajām reģistrācijām 2019. gada pirmajā ceturksnī standarta aprīkojumā nebija nevienas no šīm piecām sistēmām. Mazajām automašīnām šī proporcija ir pat 65%. Turpretim 39% vidusslāņa nebija aprīkoti ar kādu no šīm sistēmām, kamēr augstākajā klasē tas bija tikai 21%. Papildus jaunreģistrētajiem transportlīdzekļiem Eurotax analizēja arī to, kas šobrīd ir pieejams tirgū: Šim nolūkam tika pārbaudītas šobrīd pieejamās automašīnas (pamatojoties uz valsts kodiem) attiecībā uz standarta komplektācijā piedāvātajiem braukšanas palīgiem. Izrādās, ka 67% šobrīd Austrijas tirgū pieejamo automašīnu standarta aprīkojumā ir piedāvāti atpakaļgaitas asistenti – tas ir ievērojami lielāks īpatsvars, nekā pirmajā ceturksnī reģistrētiem jaunajiem auto. 25% ir inteliģenta ātruma zīmju atpazīšana, 18% ir avārijas bremzēšanas asistents. Aktīvais joslas ievērošanas asistents šobrīd pieejams 3% no visiem auto tipiem, miegainības uzraudzības asistents – 2%. “Braukšanas palīgsistēmu klāsts kļūst arvien plašāks, taču līdz šim sērijveida ražošanā ir nonākuši tikai daži elektroniskie palīgi,” rezumē Roberts Madass, Austrijas un Šveices Valuation Insights vadītājs. "Taču vēl ir pagājuši daži gadi, līdz šīs sistēmas tiks ieviestas obligāti." “Pamatnoteikums ir tāds, ka segmentos ar augstāku cenu īpatsvars parasti ir ievērojami lielāks nekā, piemēram, mazos transportlīdzekļos,” saka Roberts Madass. Luksusa klasē, piemēram, 24% pirmajā ceturksnī reģistrēto transportlīdzekļu standarta aprīkojumā ir aktīva joslas novirzīšanas brīdinājuma sistēma, salīdzinot ar vidēji 5% visiem transportlīdzekļiem. Runājot par atpakaļgaitas asistentiem, arī luksusa klase ir ievērojami labāk aprīkota nekā vidēji (47%), un to īpatsvars ir 79%. Salīdzinot ar 2018. gada apstiprinājumiem, 2019. gada 1. ceturksnī jau ir vērojama pieaugoša tendence individuālajām braukšanas palīgsistēmām. “Var pieņemt, ka turpmākajos gados ar elektroniskajiem palīgierīcēm sērijveidā aprīkoto transportlīdzekļu īpatsvars turpinās pieaugt – protams, arī turpmāko likumdošanas prasību ietekmē,” saka Roberts Madass. "Tas rada papildu izmaksas ražotājiem. Jautājums ir par to, kurš galu galā segs šīs izmaksas." “Attiecībā uz WLTP jāņem vērā, ka arī braukšanas palīgsistēmas papildus svara dēļ ietekmē patēriņu un CO2-klasifikāciju," turpina norādīt Roberts Madass. "Galvenais ir tāds, ka tas novedīs pie tālākas jaunu automašīnu cenas pieauguma."