Paaugstināts vīrusu risks mājas birojā

Paaugstināts vīrusu risks mājas birojā

"Amerikas Savienotajās Valstīs ir divu veidu lielie uzņēmumi: tie, kurus ir uzlauzuši ķīnieši, un tie, kas nezina, ka tos ir uzlauzuši ķīnieši." Ar šiem vārdiem bijušais FIB vadītājs Džeimss Komijs vēlējās ilustrēt digitalizācijas radītās briesmas. Faktiski risks tikt uzlauztam ir lielāks nekā jebkad agrāk visā pasaulē, īpaši mazākiem uzņēmumiem un, protams, ne tikai Ķīnas kibernoziedzniekiem. Tas uzņēmumiem rada milzīgus izaicinājumus. 

Jau 2019. gadā Austrijā reģistrēts kibernoziedzības pieaugums par gandrīz 45 procentiem (skatiet attēlu). Uzbrukumi, kas kļuvuši zināmi, iespējams, ir tikai aisberga redzamā daļa. Eksperti lēš, ka nereģistrēto uzbrukumu skaits uzņēmumiem ir daudz lielāks, nekā liecina oficiālā noziedzības statistika. Koronas pasākumu dēļ 2020. gadā varētu būt nenovēršams jauns rekords. Eiropas Policijas aģentūra Eiropols aprīlī brīdināja: “Pastāvot rekordlielam potenciālo upuru skaitam Eiropas Savienībā, kas pandēmijas dēļ paliek mājās un izmanto tiešsaistes pakalpojumus, ir palielinājušās kibernoziedznieku iespējas izmantot ievainojamības un jaunas iespējas.”

Interneta un digitalizācijas eksperts Sendžejs Sauldijs brīdina: "Strādājot no mājām, sistēmas ir vēl neaizsargātākas." Noziedznieki dod priekšroku streikiem tur, kur atlīdzība ir zema, t.i., uzņēmumos, kur IT drošība nav atjaunināta. Sauldie norāda, ka lielākā vājā vieta ir nevis tehnoloģijas, bet gan cilvēki. Pārāk bieži, sūdzas nozares eksperts, darbiniekiem ir pieejama biznesam svarīga informācija, nezinot, kāda atbildība viņiem ir. Motor Presse Klub Austria (MPKA) rīkotajā vebinārā par tēmu “Drošība internetā” Sauldija sniedza padomus, kā pasargāt sevi no kibernoziegumiem. 

Atskan trauksmes zvani, kad runa ir par EXE vai ZIP failiem

Tas sākas ar tādiem pamatiem kā labas paroles, kas arī jāmaina katru mēnesi, vai arī tas, ka bīstamos pikšķerēšanas e-pastus bieži var atpazīt pēc gramatikas vai pareizrakstības kļūdām, jo ​​uzbrucēji no ārzemēm bieži izmanto tulkošanas programmas. Arī sūtītāja e-pasta adrese bieži ir aizdomīga. Tomēr hakeri kļūst arvien profesionālāki un dažkārt atkārto veselas vietnes, piemēram, banku vietnes. Šeit, aplūkojot neizbēgami aizdomīgo URL, atklājas. Krāpniekus interneta veikalus parasti var atpazīt pēc tā, ka vienīgais iespējamais maksāšanas veids ir bankas pārskaitījums. Trauksmes zvaniem vajadzētu zvanīt arī tad, ja tiek tieši lūgts atvērt EXE vai ZIP failus. Ja paziņojumā, kas nosūtīts īsziņā vai e-pastā, ir ietverta saite, uz kuras jānoklikšķina ļoti steidzami, adresāti parasti var pieņemt pikšķerēšanu. Cienījami uzņēmumi parasti nesniedz tiešas saites uz pieteikšanās lapu.

Tas pats attiecas uz paroļu ievadīšanu tieši e-pastā. Pēc Sauldie teiktā, obligātas ir regulāras dublējumkopijas uz ārējiem cietajiem diskiem vai mākoņrisinājumiem, kā arī aizsardzības programmas no vīrusu aizsardzības līdz ugunsmūrim un pretspiegprogrammatūras apkarošanai. Ja nepieciešams, jāpieaicina ārējs eksperts, lai novērtētu drošības riskus. "Pat automašīna," nobeigumā brīdina eksperts, "vairs nav pasargāta no kibernoziedzniekiem." Signālus no automašīnas elektroniskajām atslēgām var pārtvert pat caur mājas sienu, nokopēt un izmantot dzinēja iedarbināšanai. Tāpēc automašīnas atslēgas nekad nedrīkst atstāt mājas ieejas zonā. 

Padoms:
Ja vēlaties uzzināt, vai jūsu dati (e-pasts) kādreiz nav zagti internetā, varat veikt pašpārbaudi. Hasso Plattner Institute vietnē ir identitātes noplūdes pārbaudītājs ( https://sec.hpi.de/ilc/search ). Ikviens, kurš norādīs savu e-pasta adresi, saņems ziņojumu par to, vai tā ir redzama datu noplūdes sarakstā un, ja jā, tad kādi dati ir nopludināti.