E-mobilitāte: kur īsti atrodas Austrija?
Autotransporta elektrifikācija un ar to saistītā autobūves nozares pārveide gūst labus panākumus. Bet kur īsti atrodas Austrija un uz kurieni tā virzās? Automobiļu rūpniecība veic novērtējumu.

E-mobilitāte: kur īsti atrodas Austrija?
Šogad līdz šim Austrijā reģistrēti vairāk nekā 17 000 jaunu elektromobiļu. Tas jau ir vairāk nekā visu iepriekšējo gadu: 2020. gadā kopumā tika iegādāti 15 972 elektromobiļi. Salīdzinot ar salīdzināmo periodu jūlija beigās, pieaugums bija par 195,4%. Tas nozīmē, ka 11,2 procenti no visiem jaunajiem reģistrācijas gadījumiem ir ar elektrību darbināmas automašīnas. Kopējais elektromobiļu skaits 2021. gada pirmā pusgada beigās bija 59 289 transportlīdzekļi.
Starp citu, visvairāk jauno reģistrāciju šogad bija Augšaustrijā ar 3430 vienībām, kam seko Lejasaustrija un Vīne. Burgenlande ir lejā elektromobiļu jomā, kur šogad reģistrēti mazāk nekā 500 jaunu transportlīdzekļu.
Paralēli automašīnu tirdzniecībai strauji aug arī uzlādes infrastruktūra: šobrīd Austrijā ir aptuveni 8600 publiski pieejamu uzlādes punktu. "Tas ierindo Austriju Eiropas pirmajā trešdaļā," saka Andreass Reinhards. Jaunais Austrijas Federālās elektromobilitātes asociācijas (BEÖ) priekšsēdētājs vēlas turpināt uzlādes infrastruktūras paplašināšanu. Asociācija pārstāv vienpadsmit enerģētikas uzņēmumu intereses Austrijā. "Nākamais svarīgais solis ir privāto uzlādes iespēju strauja paplašināšana daudzdzīvokļu māju pazemes autostāvvietās." 80 līdz 90 procenti elektromobiļu tiek uzlādēti mājās vai uzņēmuma autostāvvietā, kur tie tiek ilgstoši novietoti. BEÖ priekšnieks saskata “vajadzību pēc likumdošanas darbības” šajā jomā: no 2022. gada janvāra – ne tikai pateicoties BEÖ centieniem – juridiskajiem šķēršļiem vajadzētu būt pagātnei, un turpmākā uzstādīšana, piemēram, viedās sienas kastes uzstādīšana daudzdzīvokļu ēkās, būtu būtiski jāvienkāršo.
"Mēs sagaidām, ka šeit ievērojami palielināsies privātās uzlādes iespējas," saka Reinhards. Ņemot vērā klimata situācijas pasliktināšanos, tagad ir nepieciešams vēl lielāks ātrums, lai enerģētikas pāreja transportā varētu izdoties kopā. "Liela mēroga lauka tests dzīvojamajā kompleksā Lincā nesen ļoti iespaidīgi parādīja, cik elektromobilitāte ir piemērota ikdienas lietošanai. Sešus mēnešus 51 mājsaimniecība nomainīja savu iekšdedzes automašīnu pret bezizmešu elektromobili - un bija sajūsmā. Šajā lauka testā, ko atbalstīja Vīnes Tehnoloģiju universitāte un ko veica Linz AG ar partneriem, mēs varam pierādīt, ka bez 5 procentiem mēs varam sasniegt 5 procentu no transportlīdzekļa. problēmas, izmantojot viedo uzlādes pārvaldību, ir iespējamas,” saka BEÖ priekšsēdētājs.
Heimo Aichmaiers arī redz Austriju uz pareizā ceļa. Aichmaier ir viens no valsts labākajiem e-mobilitātes ekspertiem. Viņš pie tēmas strādā kopš 2004. gada, gadiem strādājis Satiksmes ministrijā, vada Austrijas Mobile Power industriālo aliansi un ir uzņēmuma Smart Mobility Power rīkotājdirektors. Tas konsultē uzņēmumus e-mobilitātes ieviešanā, veido aptaujas un analīzes, piedāvā kvalifikācijas pasākumus un īpašu programmatūru specifisku vajadzību noteikšanai, kā arī pasākumu koncepcijas.
Bet kādi ir lielākie izaicinājumi, lai turpinātu attīstīt e-mobilitāti? "Uzlādes infrastruktūra ir aizstājusi diapazonu kā lielāko izaicinājumu e-mobilitātes ieviešanā," saka Aichmaiers. Viņš arī uzskata, ka privātais sektors ir izšķirošs faktors: jebkura neskaidrība par uzlādes sistēmu uzstādīšanu dzīvojamās ēkās vai garāžās radītu lielu nenoteiktību. "Mums ir jāpiespiež gāze," saka eksperts, kurš ar sievu privāti dala Mazda MX 30 un BMW iX3. Eksperts arī aicina likumdevēju samazināt sarežģītību, argumentējot par mazāku birokrātiju. Patīkami, ka uzlādes punktu reģistrā vairs nav jānorāda tikai uzlādes punktu adreses, bet arī informācija par tehnisko infrastruktūru (spraudņi, veiktspēja u.c.), kā arī izcenojumi un maksāšanas veids.
Austrija ES salīdzinājumā
Salīdzinot ar ES, Austrijai patiesībā nemaz neklājas slikti, runājot par attiecīgo maksas infrastruktūru – arī attiecībā uz ceļu tīklu. Saskaņā ar autoražotāju asociācijas ACEA datiem šajā valstī uz katriem 100 kilometriem ceļa ir 6,1 uzlādes punkts. Tādējādi Austrija ieņem 5. vietu Eiropā. Salīdzinājumam: Latvijā un Grieķijā, kas atrodas ES saraksta beigās, ir tikai 0,2 uzlādes punkti uz 100 kilometriem. Tas nozīmē, ka ir jānobrauc vidēji 500 kilometri, pirms atrodat uzlādes staciju. Protams, Austrijā vēl ir daudz ko uzlabot: Vācijai jau ir 19,4 uzlādes punkti uz 100 kilometriem, bet Nīderlandei kā priekšgājējai pat 47,5.
Faktiski, pēc ekspertu domām, Austrijā joprojām ir ļoti nepieciešama rīcība un izglītošana: "Kabeļiem ir jānoiet tur, kur atrodas automašīnas, un tie nedrīkst būt pārāk lieli," intervijā automobiļu industrijai saka Aichmaiers. Vairumā gadījumu rindas, kas faktiski nav vajadzīgas, tiek atlasītas automātiski. "Piemēram, ja kāds ierīko desmit stāvvietas ar uzlādes stacijām, tad 11/22 kW nav obligāti vajadzīgas desmit reizes. Parasti visas desmit automašīnas nav vienlaicīgi, tās bieži vien var tikai tehniski izmantot mazāk un ne vienmēr tajās vienlaikus ir jāuzlādē no nulles līdz 100 procentiem," stāsta e-mobilitātes eksperte. Šeit jūs varat ietaupīt daudz naudas, jo ne vienmēr ir jāiegulda atbilstošie kabeļi.
Kopumā ir svarīgi izveidot individuālas koncepcijas un noteikt nepieciešamo veiktspēju un infrastruktūru. Elektrības risinājumi arī kļūtu individuālāki un decentralizētāki, piemēram, mijiedarbojoties ar fotoelektriskajām sistēmām vai buferkrātuvi. Pēc Aichmaier teiktā, šeit tiek atvērtas arī jaunas uzņēmējdarbības jomas.
Kopumā, neskatoties uz sapratni, ka daudziem darbnīcu operatoriem ir bažas par nākotni zemāku uzturēšanas izmaksu dēļ, piemēram, elektromobiļu eļļas maiņas trūkuma dēļ, viņš saskata arī iespējas jauniem ienākumu avotiem. Viņa padoms: "Jums vajadzētu sekot kabelim un redzēt, kādi pakalpojumi ir pieejami." Tas sākas ar uzlādes infrastruktūras nodrošināšanu līdz tās apkalpošanai, ko varētu veikt kopā ar elektriķi komandā.
Nav jāuztraucas par strāvas padevi: "Tas nav elektriskie automobiļi, kas rada stresu mūsu tīkliem," saka Eihmaiers. Privātajā sektorā uzlāde bieži notiek, izmantojot parasto strāvas pieslēgumu – “akumulatoru taupošu un tīklam draudzīgu”. Un vienalga: Pat ja teorētiski visas automašīnas tiktu nomainītas vienā rāvienā, tas prasītu tikai par 20 procentiem vairāk elektroenerģijas jaudas, uzskata eksperts. Faktiski pāreja uz “plug-in transportlīdzekļiem” progresē pakāpeniski. Tāpēc tīklu paplašināšana ir nepieciešama tikai noteiktās jomās. Turklāt daudzas automašīnas tiek uzlādētas pa nakti, kur jaudas tik un tā ir pietiekami.
Elektrības dēļ tas neizdosies
BEÖ vadītājs Reinhards saka: "Šobrīd Austrijā tiek pievienots ievērojami vairāk ražošanas jaudas, piemēram, vēja un PV sistēmas, nekā elektrība, kas nepieciešama tikko ekspluatācijā nodotajiem elektromobiļiem." Un tas tā arī paliks kādu laiku: "Ja mēs aizstāsim visus aptuveni 5 miljonus automašīnu ar elektromobiļiem, elektroenerģijas patēriņš nākamajos 40 gados palielināsies par 18 procentiem, tas ir pārvaldāms uzdevums." Tomēr patiesība ir šāda: "Nepieciešamā jauda — ja visi elektriskie vadītāji vakarā pievienos savas automašīnas vienlaikus — radīs problēmas elektrotīklam." Pēc Reinharda domām, šeit būs nepieciešamas investīcijas un inteliģenti risinājumi, lai vienlaikus varētu uzlādēt daudzus elektromobiļus. "Tomēr mēs runājam par 30 līdz 40 gadu periodu, kura laikā būs jāveic tīkla paplašināšana." Protams, viņš nesaskata piegādes trūkumu draudus. Enerģijas piegādātāji jau laicīgi veica avansa maksājumus un ir izveidojuši visā Austrijas uzlādes punktu tīklu, kas tiek vēl vairāk paplašināts.
Saskaņā ar Aichmaier teikto, diapazons vairs nav problēma. Un ne tikai tāpēc, ka akumulatoru tehnoloģijas ir tikušas tālāk attīstītas: "Mūsu jaunākā aptauja par šo tēmu parādīja, ka 91% no braucieniem darba dienā ir mazāki par 100 kilometriem. Vairāk nekā divas trešdaļas no braucieniem, kas tiek veikti ar elektrību darba dienās, ir pat mazāki par 50 kilometriem," ziņo Smart Mobility Power vadītājs sava uzņēmuma veiktajā pētījumā. Un pat brīvdienās tikai viens procents aptaujāto nobrauktu vairāk par 300 kilometriem. "Lejasaustrijā, kur parasti ir jāveic garāki attālumi, vidējais kopējais nobraukums ir aptuveni 60 kilometri dienā," saka Eihmaiers. Visi šie attālumi elektromobiļiem nav nekāda problēma.
Un kā tirgus attīstīsies tālāk? BEÖ šefs Reinhards sagaida arī turpmāku strauju izaugsmi: "Esam mobilitātes pārejas sākumā: elektriskie dzinēji apsteidz dīzeļdzinējus! Šo tendenci virza dažādi finansiāli stimuli, sākot no elektromobiļa iegādes līdz privāto uzlādes staciju popularizēšanai. Un turklāt līdz ar ikdienas lietošanai piemērotu modeļu klāstu pieaug arī iedzīvotāju uzticība alternatīvām braukšanas formām." Runājot par jaunu elektromobiļu reģistrāciju, Austrija jau krietni pārsniedz prognozes, kas balstītas uz klimata mērķu sasniegšanu.