Smērvielu alķīmiķis
Nicole Dörr vada smērvielu pētnieku komandu Wiener Neustädter AC2T Research GmbH.

Smērvielu alķīmiķis
Mērierīces “Tribometer” mazā tērauda lodīte slīd pa tērauda disku 30 reizes sekundē, divas stundas 100 grādu temperatūrā un ar tieši 50 ņūtonu spiedienu. Pa vidu ir eļļas parauga plānā kārtiņa, kas paredzēta tā eļļošanas īpašību demonstrēšanai. Tērauda diska skrāpējumu un robu dziļums parāda, cik labi smērviela ir paveikusi savu darbu. “Mēs savās laboratorijās izmantojam pavisam 30 tribometrus,” skaidro Nikola Dēra, AC2T research GmbH zinātniskā direktore, kurā strādā aptuveni 140 darbinieku, kas nodarbojas ar rūpniecisko smērvielu testēšanu un izstrādi. Institūts, kas atrodas Vīnerneištatē, ir ne tikai Austrijas triboloģijas (virsmu nodiluma, berzes un eļļošanas) kompetences centrs, bet arī tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem savā jomā visā pasaulē. "Mūsdienīga motoreļļa galvenokārt sastāv no minerāleļļas, daļēji sintētiskas vai sintētiskas eļļas, kā arī piedevu proporcijas, kas var būt līdz 25 procentiem," saka Dērs. Tālāk ir sniegts pārskats par uzdevumiem, kuriem šīs piedevas ir paredzētas:
- Verschleißschutz
- Reibungskontrolle
- Reinigung
- Alterungsverzögerung
- Säureregulierung
- Viskositätsstabilisierung
- Korrosionsschutz
Piemērs milzīgajām pūlēm, kas tiek ieguldītas, lai līdzsvarotu nepieciešamās smērvielas īpašības, ir skābju neitralizācija eļļā, kas rodas intensīvas izmantošanas un augstas temperatūras dēļ iekšdedzes dzinējā. "Mēs izmantojam smalki samaltu kaļķu pulveri kā balansējošu bāzes rezervi, kas tomēr nevar izšķīst eļļā," skaidro Dērs. Tāpēc kalcija karbonāta daļiņas ir pārklātas ar īpašām mazgāšanas līdzekļa piedevām, lai tās varētu izplatīties pa visu eļļu un neitralizēt skābes. Citas, tikpat precīzi noregulētas piedevas uzņemas uzdevumu mainīt viskozitāti. Bez tā eļļa kļūtu pārāk bieza aukstā temperatūrā un pārāk plāna karstā temperatūrā.
Vēl viens AC2T pētījumu fokuss ir eļļas novecošanās un ar to saistītās ietekmes uz eļļošanu izpēte. Laboratorijā novecošanās process tiek simulēts daudz ātrāk nekā reālajā lietošanā, pakļaujot eļļu augstām temperatūrām un papildu skābekļa iedarbībai. "Mēs arī veicām testus ar motoreļļu no transportlīdzekļiem, kas tiek lietoti ikdienā, un guvām ļoti interesantus atklājumus," skaidro Nikola Dēra. Cita starpā izrādījās, ka piedeva, kas atbild par aizsardzību pret nodilumu standarta 5W30 eļļā, vairs nebija nosakāma jau pēc 6000 kilometriem pat ar labākajām mērierīcēm. Uz jautājumu, vai transportlīdzekļu ražotāju ieteiktie eļļas maiņas intervāli nav pārāk dāsni, ķīmiķis atbild diplomātiski: "No tīri tehniskā viedokļa noteikti būtu ieteicama biežāka eļļas maiņa, taču galu galā jārēķinās arī ar ekonomisko komponentu."