Akumulatora izpēte: lēns progress

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am und aktualisiert am

MARTIN FINSTERBUSCH vada cietvielu bateriju izstrādes komandu Vācijas pētniecības centrā Jülich. Intervijā KFZ Wirtschaft viņš atklāj, kāpēc mums, iespējams, būs jāgaida vairāk nekā desmit gadu, lai iegūtu ievērojami jaudīgāku akumulatoru ģenerāciju.

MARTIN FINSTERBUSCH leitet das Entwicklungsteam für Festkörperbatterien im deutschen Forschungszentrum Jülich. Im Interview mit der KFZ Wirtschaft verrät er, warum wir auf eine deutlich leistungsstärkere Batteriegeneration wohl noch über ein Jahrzehnt warten müssen.
MARTIN FINSTERBUSCH vada cietvielu bateriju izstrādes komandu Vācijas pētniecības centrā Jülich. Intervijā KFZ Wirtschaft viņš atklāj, kāpēc mums, iespējams, būs jāgaida vairāk nekā desmit gadu, lai iegūtu ievērojami jaudīgāku akumulatoru ģenerāciju.

Akumulatora izpēte: lēns progress

"Cietvielu akumulatori ir vieni no populārākajiem kandidātiem nākamās paaudzes akumulatoriem."MĀRTĪNS FINSTERBUŠS

Automobiļu ekonomija: nākamās paaudzes cietvielu akumulatoriem jābūt divreiz jaudīgākiem un drošākiem par mūsdienu litija jonu akumulatoriem. Kas ir patiesība par autoražotāju solījumiem?
Mārtiņš Finsterbušs: Patiesībā cietvielu akumulatori ir viens no populārākajiem nākamās paaudzes elektrisko mobilitātes akumulatoru kandidātiem. Tā kā tie vairs nesatur šķidros elektrolītus, atšķirībā no mūsdienu litija jonu akumulatoriem, tie ir necaurlaidīgi un izturīgi pret temperatūru. Mūsu pētniecības institūtā mēs strādājam arī pie enerģijas blīvuma dubultošanas un ilgtermiņa stabilitātes uzlabošanas.

Cik tālu esat paveicies ar savu pētījumu un kad mēs varam sagaidīt, ka jaunās paaudzes akumulatori būs gatavi tirgum?
Ja rīt kāds no maniem darbiniekiem vienā rāvienā atrisinātu visas atlikušās fizikālās un ķīmiskās problēmas, tas aizņemtu tikai divus gadus. Patiesībā mums vēl ir jāpārvar daži šķēršļi, jo mūsu šūnas pagaidām darbojas tikai laboratorijas mērogā. Lielais izaicinājums tagad ir atsevišķas mazās šūnas funkcijas mērogošana līdz vairākiem simtiem lielu transportlīdzekļa elementu akumulatora komplektam. Nākamajā solī materiāli un ražošanas procesi ir jāoptimizē izmaksu efektivitātes ziņā, jo automobiļu ražošanā katrs cents ir svarīgs. Tāpēc es negaidu funkcionālus prototipus pirms 2025. gada un iespējamu liela mēroga ražošanu pirms 2030. gada.

Tādi automašīnu ražotāji kā Toyota un Fisker, kā arī putekļu sūcēju ražotājs Dyson vēlas 2020. gadu sākumā laist tirgū cietvielu akumulatorus. Vai tajā ir kāda patiesība, vai tās ir tikai baumas?
Ja es to zinātu, es nebūtu fiziķis, bet gan gaišreģis(smejas). Daudzas pētniecības laboratorijas visā pasaulē pašlaik strādā pie jaunām traucējošām akumulatoru tehnoloģijām visstingrākajā slepenībā. Neviens šodien nevar pateikt, kurš galu galā uzvarēs sacīkstēs.

Jūs dzirdat par dažādiem jēdzieniem, piemēram, litija sēra, litija gaisa vai pat litija stikla akumulatoriem. Kura, jūsuprāt, ir visdaudzsološākā?
Jülich pētniecības centrā mēs galvenokārt strādājam pie oksīda keramikas cietvielu akumulatoru izstrādes. Lai gan tiem ir lielākas ražošanas problēmas salīdzinājumā ar cietvielu baterijām, kuru pamatā ir sērs vai fosfāts, tās ir arī visstabilākās. Mēs izstrādājam izejas pulverus, pusfabrikātus un funkcionālos slāņus un izmantojam, lai izveidotu veselas šūnas. Mūsu rīcībā ir daudzu gadu pieredze un liels keramikas ražošanas un apstrādes procesu portfelis, ar kuriem varam kombinēt visdažādākos materiālus un ražot dažādus šūnu tipus. Uzmanības centrā vienmēr ir tādu materiālu un procesu izstrāde, kas ir pēc iespējas izdevīgāki un mērogojami.

Vai jūs personīgi iegādātos elektromobili šodien vai drīzāk gaidītu nākamo tehnoloģisko lēcienu akumulatoru attīstībā?
Visticamāk, tuvākajos gados nenotiks būtisks tehnoloģisks lēciens, bet gan pakāpeniska akumulatoru tehnoloģiju attīstība. Galu galā litija jonu akumulators ar šķidru elektrolītu pastāv jau 25 gadus un tiek pastāvīgi attīstīts. Tāpēc jau interesējos par elektromobiļa iegādi, taču esmu novērojis, ka bieži vien nesaņemu kompetentas dīleru atbildes uz saviem jautājumiem par šobrīd uzstādītajiem transportlīdzekļa akumulatoriem. Turklāt uzlādes infrastruktūra vēl nav pietiekami pieejama manām mobilitātes vajadzībām, tāpēc drīzāk vēlos nedaudz pagaidīt.

PERSONAI

Mārtiņš Finsterbušsstudējis tehnisko fiziku TU Ilmenau. Pēc pētnieciskās uzturēšanās ASV viņš 2011. gadā ieguva doktora grādu par katodu degradācijas mehānismiem oksīda keramikas kurināmā elementos (SOFC). Tajā pašā gadā viņš pārcēlās uz Jülich pētniecības centru cietvielu bateriju jomā un 2016. gadā pārņēma izstrādes komandas vadību.

 

DATI UN FAKTI PAR FINANSĒJUMU

Jaunās reģistrācijas:Saskaņā ar Austrijas Statistikas biroja datiem 2018. gada janvārī no jauna lietošanai tika reģistrēts 401 tīri elektromobilis, kas ir par 18,3 procentiem vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. Iepriekšējā gadā kopā bija 5433, 2016.gadā 3826, bet 2015.gadā 1677. 2018. gada janvārī uz Austrijas ceļiem kopumā atrodas 14 994 elektromobiļi.

Infrastruktūra:Pašlaik starp Vīni un Brēgencu atrodas 1900 publiskie uzlādes punkti, kas visi ir aprīkoti ar pašreizējām 2. tipa uzlādes spraudņiem. Gandrīz 90 procenti no visiem elektriskajiem transportlīdzekļiem tiek uzlādēti mājās, mazāk nekā desmit procenti uzlādē elektrību, atrodoties ceļā, un gandrīz 5 procenti izmanto ātrās uzlādes stacijas.

Finansējums:Kopš 2017. gada 1. marta elektromobiļu iegāde visā Austrijā tiek subsidēta ar 4000 eiro, plug-in hibrīdu – ar 1500 eiro. Turklāt ar 200 eiro tiek atbalstīta Wallbox iegāde lādēšanai vai lādēšanas kabeļa iegāde. Valsts dotācijas ir arī Lejasaustrijā, Zalcburgā un Augšaustrijā.