Automašīnu uzņēmumi 2019. gadā palielināja likvīdos aktīvus par 6%, kas ir zemākajā līmenī kopš 2009. gada

Automašīnu uzņēmumi 2019. gadā palielināja likvīdos aktīvus par 6%, kas ir zemākajā līmenī kopš 2009. gada

Pašreizējā koronas krīze noved pie automobiļu rūpnīcu slēgšanas visā pasaulē un izraisa jaunu automašīnu pārdošanas sabrukumu. Rezultāts būs milzīgs pārdošanas un peļņas kritums, kas ilgst vairākus mēnešus. Taču, risinot pašreizējo krīzi, autobūves kompānijas var paļauties uz lielu finanšu spilvenu: 2019.gada beigās 17 pasaules lielāko autobūves kompāniju likvīdi aktīvi bija 226 miljardu eiro apmērā – par gandrīz sešiem procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Vislielākā likviditāte bija Toyota ar gandrīz 31 miljardu eiro, kam seko Volkswagen ar gandrīz 26 miljardiem eiro, bet Honda un Daimler attiecīgi 20 un 19 miljardi eiro.

Kamēr likviditāte kopumā pagājušajā gadā pieauga, peļņa strauji kritās: 17 analizēto uzņēmumu pamatdarbības peļņa saruka par 13 procentiem jeb 13 miljardiem eiro līdz 85 miljardiem eiro, darbības peļņa saruka līdz 4,9 procentiem, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2009. gada. Tādi ir 17 pasaules lielāko automobiļu uzņēmumu ceturkšņa audita un konsultāciju kompānijas finanšu rādītāju analīzes rezultāti.

“Koronas krīze izraisīs nepieredzētu pārdošanas apjomu un peļņas kritumu šogad, un automobiļu rūpniecība ieslīdēs dziļi mīnusā,” saka Gerhards Švarcs, EY Austria partneris un nozares līderis rūpniecisko produktu jomā. "Un pat tad, ja tuvākajās nedēļās un mēnešos ierobežojumi tiks mīkstināti un ražošana un pārdošana atsāksies, ekonomikai būs nepieciešams ilgs laiks, lai sasniegtu pirmskrīzes līmeni. Ievērojami pieaugušais bezdarbs, uzņēmumu bankroti un ienākumu zudums mazinās pieprasījumu. Automobiļu rūpniecība turpinās cīnīties ar krīzes sekām vēl ilgi pēc restartēšanas, un, iespējams, būs nepieciešami valdības stimuli, lai atkal piesaistītu klientus automašīnu tirgotājiem." Tomēr Švarcs uzsver, ka kopumā autobūves uzņēmumi šobrīd ir salīdzinoši labi nodrošināti ar likviditāti: "Nozare var izturēt vairāku nedēļu ražošanas pārtraukumu - jo īpaši tāpēc, ka daži uzņēmumi jau ir izmantojuši iespēju pēdējo nedēļu laikā uzkrāt jaunu kapitālu un tādējādi radīt papildu likviditātes buferus."

Ahileja papēža piegādes ķēde
Lai gan, pēc Švarca domām, pasaules lielāko autobūves uzņēmumu stabilitāte pagaidām, visticamāk, tiks nodrošināta, pateicoties valdības atbalsta pasākumiem, mazāko tirgus dalībnieku situācija kļūst arvien satraucošāka: "Globālā autobūves nozare ir ļoti sarežģīta un ļoti internacionalizēta sistēma ar daudziem spēlētājiem – un ne visi no tiem ir finansiāli tik spēcīgi kā vadošie uzņēmumi." Tagad lielākais izaicinājums ir saglabāt šo sistēmu dzīvotspējīgu. Ņemot vērā robežu slēgšanu un milzīgos ekonomiskos satricinājumus, piemēram, Spānijā un Itālijā, tas ir Herkules uzdevums, saka Švarcs: "Kad ražošana, cerams, atsāksies pēc dažām nedēļām, kļūs skaidrs, vai piegādes ķēdes ir izturējušās." Sliktākajā gadījumā automobiļu rūpnīcas apstātos dažas dienas pēc iedarbināšanas, jo trūkst būtisku daļu. Švarcs baidās no bankrotu viļņa gan piegādātāju, gan automašīnu tirgotāju vidū. "Ne visus izdosies glābt, konsolidācijas tendence paātrināsies: tiklīdz vissliktākais būs beidzies, mēs redzēsim pārņemšanu un apvienošanos, kas radīsies nepieciešamības dēļ. Koronas pandēmija būs katalizators tirgus satricinājumam daudzos segmentos."

Peļņa ievērojami samazinājās 2019
Pašreizējā krīze paātrina lejupslīdes tendenci, kas bija redzama jau kādu laiku: automobiļu uzņēmumu peļņa jau pagājušajā gadā bija ievērojami samazinājusies - kopumā par 13 procentiem, un rentabilitāte bija noslīdējusi līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada. “Maržas bija pakļautas nopietnam spiedienam jau pirms korona krīzes,” norāda Švarcs. Desmit no 17 analizētajiem uzņēmumiem reģistrēja peļņas samazināšanos, un viens uzņēmums bija mīnusā. Iemesls bieži vien bija lieli ieguldījumi elektrifikācijā un digitalizācijā, kā arī īpašie efekti, piemēram, dīzeļdegvielas krīzes radītās problēmas. Attiecīgi daudzi uzņēmumi jau pirms pandēmijas uzliesmojuma bija uzsākuši stingrus taupības pasākumus, kas ietvēra arī darba vietu samazināšanu. “Ņemot vērā pašreizējo pārdošanas apjomu kritumu, viss tiek pārbaudīts – izmaksām ir jāsamazinās,” saka Švarcs. Tomēr viņš norāda uz iepriekšējo krīžu pieredzi: "Nedrīkstam veidot uzkrājumus nepareizās vietās. Stratēģiski svarīgiem projektiem, piemēram, elektrifikācijas un digitalizācijas jomās, arī turpmāk jābūt galvenajai prioritātei. Pienāks laiks pēc krīzes - un tad veiksmīgi gūs uzņēmumus, kas spēs piedāvāt pievilcīgus un konkurētspējīgus piedāvājumus."