NODERĪGI ZINĀT — pašriska vai atlaides segšana?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Mēs visi zinām savus konkurentu sludinājumus, kuri reklamē, ka segs pašrisku, piemēram, ja izsists logs. Bet vai tas ir likumīgi?

Wir alle kennen die Anzeigen unserer Mitbewerber, die mit der Übernahme des Selbstbehaltes, zB bei einem Scheibenbruch werben. Aber, ist das denn Rechtens?
Andreas Klaus Westermeyer ir vietnieks. Uzņēmuma rīkotājdirektors Federālā ģilde Transportlīdzekļu tehnoloģija

NODERĪGI ZINĀT — pašriska vai atlaides segšana?

Andreas Klaus Westermeyer ist Stv. Geschäftsführer der Bundesinnung der Fahrzeugtechnik © Franz Neumayr
Andreas Klaus Westermeyer ist Stv. Geschäftsführer der Bundesinnung der Fahrzeugtechnik © Franz Neumayr

Lai to izdarītu, mums ir rūpīgi jāizpēta pašriska tiesiskais pamats visaptverošā līgumā. Šis pašrisks ir daļa no līguma, kas noslēgts starp diviem partneriem. Īsāk sakot, gan apdrošināšanas kompānija, gan apdrošinātais zināja un vienojās, ka bojājumu gadījumā būs jāmaksā pašrisks.
ABGB, kas izveidojās 1812. gadā, to apraksta 1288. pantā ar vārdiem "Apdrošinātājs ir atbildīgs par nejaušiem bojājumiem, un apdrošinātā persona ir atbildīga par solīto cenu."
Bet kā tiek definēts “nejaušu bojājumu” apjoms? Pavisam vienkārši, būtu jāmaksā tas, kas iznāk rēķinā apakšējā rindā, t.i., apdrošinātajai personai (bojātajai personai). Tā kā šobrīd apdrošināšanas sabiedrība un apdrošinātā persona ir vienojušās, ka apdrošinātā persona no apdrošināšanas kompānijas ir saņēmusi mazāku pašrisku, ceha un apdrošināšanas kompānijas tieša norēķina gadījumā pašrisks ir jāiekasē apdrošinātajai personai. Gudrās darbnīcas tagad reklamē, ka pašrisks tiks segts. Tas nav nekas vairāk kā atlaide. Tātad summa, kas ir rēķina apakšējā rindā, tiek samazināta – mazāka. Apdrošinātajam tas neko nemaina – viņam joprojām ir jāmaksā pašrisks no atlaides summas, jo par to viņi vienojās ar apdrošināšanas sabiedrību. Vienīgi darbnīca ir nelabvēlīgā situācijā, jo ir piešķīrusi atlaidi, ko sauc par “pārņemšanas pašrisku”, kur tas nebūtu nepieciešams. Ja lietas kļūst muļķīgas, viņa var strīdēties par faktisko pašrisku. Vai tas tiešām ir klientam draudzīgs?